Dienas ziņas

NEPLP izvērtē mediju saturu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Brūk bezsaimnieka arhitektūras pieminekļi

Popes muižas kompleksa iemītnieki cenšas atrast īpašnieku un glābt senās celtnes no sabrukšanas

Sarežģīta situācija izveidojusies Ventspils novada Popē, kur Latvijas lielākajam muižas ēku kompleksam daudzu gadu garumā tā arī nav atrasts saimnieks. Patlaban Latvijas likumi neparedz veidu, kā sakārtot vecus bezsaimnieka īpašumus. Senās celtnes, nesagaidījušas savus apsaimniekotājus, lēnām sabrūk, un to vidū ir arī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. 

Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmā ir fiksētas tūkstošiem ēku ar statusu “nenoskaidrota piederība”. Šādas būves vairumā gadījumu tiek lietotas bez tiesiska pamata. Arī Ventspils novada Popes muižas vēsturiskā kompleksa ēkās, kas ir bez saimnieka, dzīvo cilvēki. Jau gadiem ilgi viņu vēlme ir, lai īpašumtiesību jautājums tiktu sakārtots, taču pašvaldības iesaisti tā arī nav sagaidījuši.

Neviens no šiem cilvēkiem nemaksā īres maksu, bet visi mēģina izdzīvot – kurina sliktā stāvoklī esošās krāsnis, izmanto elektrības pieslēgumu. Iedzīvotāji apgalvo, ka šos dzīvokļus ierādījusi Popes pagasta pārvalde, bet nekādu dokumentu par šo faktu gan nav. Lai panāktu kādu virzību šajā situācijā, iedzīvotāji ar sūdzību vērsās Valsts kontrolē.

Valsts kontroles departamenta direktors Edgars Kačevskis norādīja: “Tas, ko mēs redzējām šajā gadījumā, ir, ka pašvaldība ir kavējusies ar noteiktu rīcību, lai atrisinātu gaisā pakārto situāciju. Un tas, uz ko mēs aicinājām, ir nekavēties un iesniegt tiesā prasības pieteikumu.”

Biedrības “Popes muiža” pārstāvis Roberts Grīnbergs atzīmēja: “Šobrīd ir tā sanācis, ka pēc mūsu ignorēšanas, iesaistot Valsts kontroli, ir panākts tas, ko nevarējām panākt sešos gados.”

Zeme šajā vietā pieder pašvaldībai, lielākajā muižas ēkā darbojas Popes pamatskola, bet pārējās 18. gadsimtā celtās saimniecības ēkas nepieder nevienam. Ventspils novada būvvalde veikusi trīs ēku apsekošanu un sniegusi atbildi Valsts kontrolei.

Ventspils novada būvvaldes vadītāja Digna Gerule pastāstīja: “Jā, mēs saņēmām oficiālu Valsts kontroles vēstuli novembra beigās. Jo viņiem ir informācija, ka tur dzīvo Popes pašvaldības iedzīvotāji. Vēl joprojām nav saņemta nekāda atbilde no Popes pagasta pārvaldnieka, bet mēs atbildi Valsts kontrolei aizsūtījām jau janvāra beigās.”

Pašvaldība lietu iesniegusi Kurzemes rajona tiesā, atbilde jautājumā par bezsaimnieka īpašuma pārņemšanu būs zināma martā.

Popes muižas kultūrvēsturiskā apbūve ar savu apjomu ir lielākā Latvijā, un ēku īpašumtiesību sakārtošanu sarežģī arī tas, ka to atjaunošana nebūs ne lēta, ne vienkārša.

Biedrības “Popes muiža” pārstāvis sacīja: “Ir tāda doma par trīs pušu sadarbību: starp valsti, pašvaldību un nevalstisko sektoru, sabiedriskajām organizācijām.”

Popes aktīvisti kopā ar Latvijas Piļu un muižu asociāciju, nosūtījuši arī vēstuli Saeimai, Tieslietu un Kultūras ministrijām, rosinot veikt grozījumus likumā, lai varētu risināt īpašumtiesību jautājumus ēkām, kam ir valsts kultūras pieminekļa statuss un kas būvētas pirms 1940. gada.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt