Vietā, kur satiekas Babītes, Jelgavas un Olaines novadi, pirms 103 gadiem norisinājās sīvas kaujas, kurās latviešu strēlnieki cīnījās ar vācu karaspēku. Mangaļu mājās tagad izveidots Ziemassvētku kauju muzejs un atjaunotas fortifikācijas paliekas. Mežs joprojām glabā arī karavīru izraktās tranšejas, kas tikai pēdējos gadu desmitos apaugušas ar ogu mētrām, bet aizvien biežāk jaunas rētas mežā atstāj motobraucēji.
"Es nedzirdu, bet man taksītis jau dzird, ka brauc. Tad ir liels troksnis. Viņi braukā ne pa jokam, un tur, kur mēs sēņojam, arī izdangāti visi ceļi. Es redzēju "Facebook", ka Ložmetējkalnā ir ļoti izbraukāts, bet pie mums ir tas pats," stāstīja Babītes novada Cielavas ciema iedzīvotāja Inita.
Lai gan netrūkst iekārtoto meža ceļu, motociklu pēdas redzamas gan līdzās latviešu strēlnieku piemiņas akmenim Ložmetējkalnā, gan netālu no Antiņu brāļu kapiem Babītē, gan arī citur.
"Viena daļa varbūt to zina un apzinās, bet vienkārši ignorē, bet es domāju, ka lielākā daļa vienkārši nezina, ka tur nedrīkst braukt, jo, viņuprāt, kāds tad tur ir ļaunums... Nu nekāds, pāris sūniņas," sacīja motociklists Edijs no Rīgas.
Vietējie stāsta, ka redzējuši motociklistus, kuru apģērbs un motocikla aprīkojums atgādina sportistu aprīkojumu, tomēr Latvijas Motosporta federācijā uzskata, ka pie izbraukātajām kāpām sportisti neesot vainojami.
"Mēs esam izrunājuši arī ar sportistiem. Par 90% vai pat 95% es varu teikt, ka tie nav mūsu braucēji. Viņi zina, ka viņi tur nevar braukt, ka viņiem ir mototrases," sacīja federācijas Enduro komisijas vadītājs Kaspars Ērkulis.
Jautājums ticis aktualizēts arī pēdējā sēdē, un tikšot meklēti risinājumi, kā legālām braukšanas vietām pievērst arī hobija līmeņa enduro cienītājus. Jau pašlaik oficiālajās treniņu trasēs trenēties atļauts ne tikai sportistiem. Tāpat likums nosaka, kur braukt drīkst un kur ne.
"Par to, kas notiek meža teritorijā, ir atbildīgs īpašnieks. Lai cik jocīgi tas nebūtu, bet tā mums ir ierakstīts likumā. Ir jāaudzina cilvēki, lai cilvēki ievērotu likumus un noteikumus," uzsvēra Valsts meža dienesta pārstāve Selva Šulce.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz arī atbildību par meža zemsedzes bojāšanu, tomēr prakse rāda, ka noskaidrot vainīgo personu un iegūt pierādījumus ir gandrīz neiespējami.
