Vecrīgā, pie Okupācijas muzeja un Vēstures taktīlas, viņi tiekas tikai četri. Viens no viņiem ir Dmitrijs Savvins. Žurnālists, kurš dzimis Krievijā, studējis Aizbaikālā, bet pārcēlies uz Latviju un iemācījies latviešu valodu, jo šeit jūtot brīvību. Viņa vecvectēvs savulaik ir miris izsūtījumā.
"Ir miljons cilvēku, kur bija represija un nāve, bija katrā ģimenē traģēdija. Un situācija ir grūta, jo šobrīd neopadomju, Putina režīma propaganda strādā, un daudzi cilvēki nezina savu vēsturi," sacīja Savvins.
Tieši viens no padomju nometnēs ieslodzītajiem savulaik Dmitrijam stāstījis, kā 1972. gadā viņi slepeni sapulcējās vienā no barakām un uz balta palaga, berot smiltis, iededza baznīcas sveces par katru no genocīdā cietušajām tautām.
Bet māksliniece Vita Lukstiņa nāk no jauktas ģimenes un dzimusi Krievijā: "Tā intuitīvi es jau skolas laikos pārdzīvoju par ieslodzītiem cilvēkiem. Un, kad skolas laikā uzzināju, kas notika Staļina nometnēs, mani tas ļoti aizskāra."
Bērniem, kuri cietuši, veltītas vairākas viņas gleznas. Arī maģistra darbs, kurā viņa gleznoja izsūtīto bērnus un svēto vakarēdienu.
Pasākuma rīkotāji aicina iedegt sveci savā logā, pieminot daudzo represiju upurus.
