Valsts aizsardzības mācību jau šobrīd var apgūt kā izvēles priekšmetu. Skolas brīvprātīgi var izlemt – vai iekļaut šo priekšmetu stundu sarakstā gluži kā matemātiku vai latviešu valodu.
Patlaban valsts aizsardzības mācību māca tikai 18 skolās. Skolēni apgūst militāro vēsturi, ierindas soli, dodas pārgājienos. AM vēlas, lai to mācītos visi skolēni visās skolās, turklāt kā obligāto priekšmetu.
„Varbūt kāds domā, kāpēc valsts aizsardzības mācības stundā jāmāca pirmās palīdzības sniegšana, bet īstenībā tā ir būtiska lieta - ikvienam cilvēkam kritiskā brīdī ir jāspēj palīdzēt. Tas ir valsts pastāvēšanas pamatā. Dažreiz mēs neaizdomājamies, cik tas ir svarīgi,” norāda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
„Ikvienam cilvēkam valstī būtu jāsaprot, kā viņš var palīdzēt. Tas nebūt nenozīmē, ka rokās jāņem ierocis. Lai valsts funkcionētu un spētu darboties, ir jāveic daudzas citas lietas. Ikviens cilvēks var iesaistīties,” pauda Bergmanis.
Kā saka Bergmanis, vidusskolas klasēs jau klāt pieliktu vairāk militāro komponenti. Jaunieši brīvprātīgi varētu iziet apmācības kursu un kopā ar skolas atestātu iegūtu arī rezerves karavīra statusu. AM uzsver - valsts aizsardzības mācība jāattīsta kopā ar Jaunsardzes kustību, kuras stiprināšanā valsts apņēmusies ieguldīt līdzekļus.
Nākamgad Jaunsardzei vajadzētu aptvert 9500 bērnu. Lai varētu mācīt valsts aizsardzības mācību, skolām trūkst materiāli tehnisko līdzekļu un atbilstošas kvalifikācijas instruktoru. Lai mācītu, ir jābūt arī pedagoga izglītībai. Šobrīd valsts aizsardzības mācību pasniedz Jaunsardzes instruktori, profesionālā dienesta karavīri, atvaļinātie virsnieki.
„Ir jābūt politiskajai vēlmei, lai mēs to gribētu realizēt un iet uz priekšu. Bet mums ir jārunā par visiem jautājumiem - materiāli tehniskais nodrošinājums, nevis ķeksīša pēc, bet lai tiešām jauniešiem būtu interesanti un aizraujoši,” norāda ministrs. „Ar sentēvu metodēm būs ļoti grūti uzrunāt jauniešus. Bet, parādoties modernām lietām, tas aizrauj,” saka Bergmanis.
Izglītības un zinātnes ministrijā Aizsardzības ministrijas ieceri uzņem rezervēti. Proti, konceptuāli doma ir pareiza un atbalstāma, ja vien šis priekšmets nav obligāto stundu sarakstā, bet tikai kā papildinošs pēcstundu nodarbībām.
„Tas jau vairāk izskatītos pēc skolēnu izvēles. No tā, ko var finanšu ziņā atļauties. Tas ir ne tikai apģērbs vai ekipējums, vai mācību līdzekļi. Bet tas ir arī attiecīga cilvēka, kas strādā ar bērniem, atalgojuma jautājums. (..) Ja Aizsardzības ministrija saka, ka mums ir ideja, tad klāt ir jābūt arī finanšu resursam,” norāda IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
Turklāt IZM jau izstrādā jaunu mācību saturu 2018.gadam un tur būs sadaļa “Cilvēka drošība”, kur tiks apskatīti aizsardzības jautājumi. Papule norāda, ka tajā mācīs uzvesties, ja ir terorisma draudi, kā arī izdzīvot ekstremālās vai netradicionālās situācijās.
Pērn decembrī sarīkota aptauja liecina – divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka militārās zināšanas būtu jāapgūst ikvienam iedzīvotājam, tostarp kā papildu priekšmets mācību iestādēs.
