Panorāma

Krievijas hakeri cenšas izspiest 70 miljonus ASV dolāru

Panorāma

Mūžībā aizgājis Matīss Kivlenieks

Pieaug summas, ko farmācijas firmas atvēl mediķiem

Pieaug farmācijas firmu atvēlētās naudas summas mediķu atbalstam

Pagājuši pieci gadi, kopš publiski pieejami dati par farmācijas firmu sniegto atbalstu mediķu biedrībām un ārstiem. Šos datus savulaik publiskoja, lai nodrošinātu caurskatāmību un mazinātu interešu konflikta risku, taču savu mērķi tie pilnībā nepilda. Dati ir nepārskatāmi, bet sniegtais atbalsts netiek kontrolēts un uzmanīts.

Pirms pieciem gadiem žurnālisti izdarīja to, kas līdz tam vēl nebija veikts, – apkopoja farmācijas firmu maksājumus ārstiem. Tas bija izdarāms, jo 2016. gadā dati kļuva publiski pieejami. Taču tie bija nepārskatāmi un neanalizēti, tāpēc šo analīzi ierēdņu vietā veica žurnālisti.

Toreiz kļuva skaidrs, ka mediķi par farmācijas firmu naudu dodas komandējumos, brauc uz ārzemju kongresiem, apmeklē seminārus. Vai attiecības ar farmācijas firmām rada riskus korupcijai vai interešu konfliktiem, neviens neuzraudzīja.

Kopš pirmā pētījuma pagājuši pieci gadi, tāpēc Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar Latvijas Televīziju nolēma pārliecināties, kas šajā laikā mainījies.

Pieejamie dati par 2019. gadu kļuvuši detalizētāki, taču apstrādāt un analizēt tos joprojām ir tehniski sarežģīti.

Summas, ko farmācijas firmas atvēl mediķu atbalstam, ar katru gadu pieaugušas. 2019. gadā tie bija gandrīz pieci miljoni eiro. Sasummējot pēdējos piecos gados, atbalsts bijis 18,5 miljonu eiro apmērā. 

Lielākie atbalsta saņēmēji

Lielākie saņēmēji ir dažādas ārstu biedrības. Farmācijas firmas tām piešķir naudu dažādu mērķu īstenošanai, tostarp, lai biedri varētu apmeklēt konferences un doties ārzemju braucienos, bet maksā arī par dārgām biedrības sēdēm ar cienastu.

Visdāsnāk atbalstīta Latvijas Kardioloģijas biedrība, kuru zāļu ražotāji 2019. gadā atbalstīja ar piektdaļu miljona. Tās vadītājs kardiologs Andrejs Ērglis sacīja: "Kardiologu biedrība apmaksā braucienus tiem, kas brauc darba darīšanās. Ko tas nozīmē, braukt darba darīšanās, – tas nozīmē, ka tās ir noteiktas, piemēram, vadlīniju grupu sēdes, kur Latvija piedalās. Piedalās kā no kardiologu biedrības. Tātad tie, kas piedalās vadlīniju radīšanā un apspriedēs, tie brauc uz turieni. Nākamie ir lektori, kas ir paši brauc un uzstājās."

Viņš norādīja: "Tas biedrs, kas ir, viņš nebrauc tieši kādas kompānijas uzdevumā. Jebkurā gadījumā vienalga, kā viņš aizbrauktu, tā viņa ziņa, ka viņš var teikt, kāds jums tur ar biedrību sakars, tā ir iekšēja darīšana, bet es kā kardiologu biedrības biedrs braucu, nevis kā kompānijas tieši sponsorēts cilvēks."

No biedrībām otra dāsnāk atbalstītā ir Latvijas Endokrinologu asociācija, ko farmācijas firmas sponsorējušas ar 155 tūkstošiem eiro. No šīs naudas lielākoties apmaksāta biedru dalība ārzemju konferencēs.

Trešie lielākie saņēmēji ir Latvijas Ģimenes ārstu asociācija – atbalstā saņemti 104 tūkstoši eiro. Par šo naudu pārsvarā rīkotas asociācijas sēdes.

Sēde par teju 9 tūkstošiem

Sēdes ir interesanta sadaļa biedrību tēriņos. Piemēram, par kādas sēdes rīkošanu saņemts lielākais vienreizējais maksājums no vienas firmas 8594 eiro apmērā. To rīkoja Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrība.

Kāpēc jārīko tik dārgas sēdes, biedrības vadītājs Kārlis Trušinskis skaidroja: "Klātienes sēdes, kas var izmaksāt sešus līdz astoņus tūkstošus eiro. Kur tad tās izmaksas ir? Telpu īre, lekciju honorāri, būsim godīgi, arī pusdienas vai vakariņas. Protams, ka par to kompānijas un arī mēs atskaitāmies."

Ir skaidrs, ka ar valsts atbalstu mediķu tālākizglītībai nepietiek, taču ārstu organizāciju un farmācijas firmu sadarbībai ir jābūt caurspīdīgai un datiem pārskatāmiem, lai zustu aizdomas par interešu konflikta riskiem.

Biedrības "Veselības projekti Latvijai" valdes locekle un Latvijas Universitātes docente Signe Mežinska uzsvēra: "Pētījumi pasaulē rāda, ka industrija mēdz ietekmēt ārstu lēmumus par zāļu izrakstīšanu. Ideālā pasaulē ārstu tālākizglītību neapmaksā farmācijas industrija. Tur atkal ir valstij jādomā pie tā, kādā veidā ārstiem nodrošināt tālākizglītību par valsts līdzekļiem."

Tātad jāsecina, ka šajos piecos gados sevišķi daudz nekas nav mainījies – dati joprojām ir nepārskatāmi, bet industrijas un nozares sadarbība ir nekontrolēta. Vai un kā to plānots mainīt, Veselības ministrija neatrada laiku atbildēt.

Drīzumā Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" ieskatīsies, kuri ārsti saņēmuši visvairāk farmācijas naudas lekciju lasīšanai un komandējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt