„Sieviete ir stabilās partnerattiecībās. Viņa nebūt nav neizglītota. Viņa nebūt nav, teiksim, nav absolūti nezinoša par kontracepciju kā tādu, bet viņa diemžēl kādā veidā neizvēlas augsti efektīvo kontracepciju…,” saka asociētā profesore Ilze Vīberga.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 700 sievietes, kuras laikā no pērnā gada novembra līdz šā gada martam bija ieradušās kādā no Latvijas klīnikām veikt abortu. Vīberga norāda, ka pētnieku mērķis bija noskaidrot nevēlamas grūtniecības iestāšanās iemeslus un lēmuma par abortu noteicošos faktorus.
„Vai ir kaut kas, kas varētu mainīt lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu? Jā, jūs varat apskatīties arī šajā slaidā - 43% tāda nav. Būtībā sieviete ir pilnīgi izlēmusi par šo lietu. Bet 25% jeb vienai ceturtdaļai ir šīs sociālās garantijas, finansiālā palīdzība - kopā skaitot 20% un 25% arī ir lielākā daļa,” saka profesore.
Vidējais sieviešu vecums bija 29 gadi. Viena no pētījuma veicējām Lāsma Līdaka atgādina, ka vairāk nekā 80% sieviešu, kuras izšķīrušās par abortu, nebūt nav vientuļas. Vairākums ir stabilās partnerattiecībās. „Tās nav sievietes, kuras Vecrīgā vakarā atradušas kādu romantisku partneri un tādējādi palikušas stāvoklī. Tās ir sievietes, kam dzīve zināmā mērā ir stabila. To rāda arī iedzīvotāju reproduktīvās veselības pētījums, ka nereģistrētās partnerattiecībās, bet tomēr pastāvīgās attiecībās esošas sievietes pārtrauc biežāk,” saka Līdaka.
Pētījumā arī atklājas, ka nedaudz vairāk kā puse šo sieviešu ir strādājošas. Arī vairāk nekā 80% ir vismaz vidējā izglītība. Vairākumam 63% - mēneša ienākumi bija 200-600 latu.
Taču Vīberga pievēršas vienai daļai sieviešu, kas šobrīd nestrādā. „Bet es gribēju pievērst uzmanību, lai jūs paskatieties tos 15%, kuras ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Tās ir sievietes - līdz pusotra gada vecumam pēc dzemdībām. Kas ir principiāli jautājums par to, kāpēc tā noticis tā, ka nākamā grūtniecība netiek turpināta,” norāda Vīberga.
Tāpat arī pētījumā atklāts, ka lēmumu par kontracepcijas lietošanu vai nelietošanu pieņem abi partneri. Pēc respondentu teiktā, tikai viens no septiņiem vīriešiem uzstājis, ka nevajadzētu izsargāties. Līdaka arī norāda, ka pieņemot lēmumu par abortu, lielākā nozīme ir sievietes, nevis partnera vēlmei. Taču vairākums partneru ir informēti par grūtniecību. „Lielākā daļa jeb divas trešdaļas zina par grūtniecību un plāniem top pārtraukt un lielākā daļa arī atbalsta šo izvēli. Tikai trešdaļai pacientu bija iemesli, kas bija saistīti ar partneri, piemēram, partneris nevēlējās bērnu vai nav stabilu attiecību ar partneri,” situāciju raksturo Līdaka.
Viņa gan norāda, ka puse no sievietēm izvēlētos pārtraukt grūtniecību, arī neieklausoties partnerī.
Pirms kļūmīgā soļa kontracepciju pirms kļūmīgā soļa nav lietojušas piektdaļa sieviešu, nedrošo pārtrauktā dzimumakta metodi izvēlējušās turpat trešdaļa abortu veikušo sieviešu. Trešdaļā gadījumu pāris lietoja prezervatīvu, kas nebija nodrošinājis kontracepciju.
Pētījumā arī atklājās, ka 67 % pacienšu zina, ka ir avārijas kontracepcija. Pētījuma veicēja Areta Tula norāda - tas nozīmē, ka trešdaļa, iespējams, par to nezināja. „Vai arī jūs redzat, ka vēl joprojām mūsu sabiedrībā valda arī šamaniski un arhaiski uzskati par to, ko varētu darīt pēc neizsargāta dzimumakta, piemēram, piecelšanās stāvus vai apmazgāšanās dušā?" retoriski vaicā Tula.
Viņa norāda, ka tāpat arī mūsu sabiedrībā joprojām valda pilnīgi nepamatoti mīti par kontracepcijas kaitīgumu. Jāpiebilst, ka pētījums tika prezentēts ceturtdien, kad tiek atzīmēta Pasaules kontracepcijas diena.
