Aktuālā intervija

Francijā turpinās arodbiedrību protesti. Tie var izraisīt haosu satiksmē

Aktuālā intervija

Tiesībsarga birojs uzsāk informatīvu kampaņu par bērnu tiesību aizsardzību ārzemēs

Saruna ar atlūgumu iesniegušo VID vadītāju Ināru Pētersoni

Pētersone: Izteiktā kritika – pēdējais salmiņš, lai iekustinātu valsts pārvaldi

No amata atkāpusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone, pamatojot savu atlūgumu, kritiku valsts pārvaldei izmantoja kā pēdējo salmiņu, cerot, ka lēmumu pieņēmēji un iestāžu vadītāji sapratīs, ka cīņā ar ēnu ekonomiku ir jārīkojas nekavējoties.   

Pētersone Latvijas Radio raidījumā “Aktuālā intervija” pauda, ka lēmumu par atkāpšanos nevar pieņemt dienas vai nedēļas laikā, un viņa jau pagājušajā nedēļā sarunā ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (Zaļo un zemnieku savienība) minēja, ka varētu pamest šo amatu. Šī saruna ar ministri palika nenoslēgta, “vienojāmies, ka brīvdienās apdomāšu visus plusus un mīnusus un tad pieņemšu galīgo lēmumu”, skaidroja Pētersone.

Savu atlūgumu Pētersone pirmdien atteicās komentēt un darīja to otrdien, 31.maijā, speciāli saskautajā preses konferencē. Jau no pirmajiem Pētersones vārdiem preses konferencē varēja nojaust vilšanos par to, kā notiek valsts pārvaldes darbs - kopējo mērķu trūkums, reformu neesamība, ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana, ierēdņu motivācijas sistēmas trūkums.

“Valsts pārvaldē strādāju 21 gadu. Ir daudzas lietas, kas līdzīgi kā sabiedrības loceklim, man liekas pilnīgi bezjēdzīgas. Mēs it kā muļļājamies tajā pašā vietā un nekādi nevaram pavirzīties ar straujiem lēcieniem uz priekšu.  Arī pagājušajā nedēļā ārvalstu investoru padome vērsa uzmanību, vai visi tie darbi, kas ir uzsākti, ir arī novesti līdz galam. Mēs visu laiku plānojam kaut ko, rakstam, tas process ir tik ieildzis, un es arī pati neredzu, kādā veidā var iekustināt visu valsts pārvaldi,” sacīja Pētersone.

Pēc Pētersones teiktā trūkts skaidras politiskās virsvadības, kā arī valsts pārvaldes dažādo iestāžu koordinācijas un iestāžu vadītāju ieinteresētības sadarboties.  

Intervijā Latvijas Radio Pētersone skaidroja – lai valsts attīstītos, visai valsts pārvaldei jāskatās uz lietām citādi, visiem jādara savs darbs ar jēgu, nevis imitējot, rakstot plānus un koncepcijas, krājot tos plauktos, tad aizmirstot un tad atkal, kad vajadzīgs kaut kas, restartējot tos pašus plānus.

“Kad ilgus gadus es mēģināju lietas iekustināt un nav izdevies, mazliet ir vilšanās..” atzina Pētersone.

Viņa uzsvēra, ka nav no tiem cilvēkiem, kas publiski kritizē, bet viņa ķērās pie pēdējā salmiņa, lai lēmuma pieņēmēji, deputāti, valdība, iestāžu vadītāji ātrāk saprastu, ka cīņā ar ēnu ekonomiku nevar kavēties. Līdz šim daudz runāts, ka jādomā par cīņu ar ēnu ekonomiku, bet, jo ātrāk sapratīsim, ka mums vairs nav kur atkāpties un katra minūte ir no svara, jo labāk, pauda Pētersone.   

Pētersones pārmetumi gan nav adresēti pašreizējai finanšu ministrei vai iepriekšējam ministram, bet visai pārvaldei kopumā. Nav pamata teikt, ka ministre kaut ko nav izpildījusi no tā, ko viņa solījusi, atzina Pētersone.

VID vadītājai ar ministri gan nesakrīt viedoklis par darbinieku rotāciju. Pētersone skaidroja, ka lēmumiem par cilvēku atbrīvošanu no amata jābūt juridiski pamatotiem, “nevar ar muguras smadzenēm sajust”, ka kāds nemaksā nodokļus vai iesaistīts korupcijā, un rotācija nav ceļš, kā ātri pārcelt cilvēku no amata ar augstu korupcijas risku.

Ja grib, lai struktūrvienības vadītājs strādā ar enerģiju un pilnu jaudu, viņam jādod iespēja darīt to, kas patīk, nevis vienkārši jāierāda jebkura vieta, uzskata Pētersone.

Viņa intervijā Latvijas Radio nenoliedza, ka VID struktūrvienību vadītāju rotācijas ietvaros bija paredzēts, ka viņas vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis saņems amatu ārpus VID. Taču Rotācijas kārtībā Čerņeckis no ģenerāldirektores vietnieka amata pārcelts uz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatu.

Jautāta, kāpēc tā notika, Pētersone vien sacīja, ka viņai nav atbildes.  

“Man nav atbildes, bet lai rotētu cilvēku uz citu iestādi, būtu nepieciešams šāds piedāvājums no ārpuses, un šāda piedāvājuma nebija. Es nevaru uzspiest rotāciju ārpus iestādes,'' sacīja atlūgumu iesniegusī VID vadītāja.

Pētersone arī norādīja, ka publiski ir izskanējis, ka Čerņeckis nav novedis līdz galam lietas, uz lietām par amatpersonu deklarācijām nebija noreaģēts un problēmas nebija atrisinātas. “Tas būtu viens no risinājumiem, kur varētu straujāk un savādāk risināt,” sacīja Pētersone, nepaskaidrojot, kāda tieši rīcība tā varēja būt.

Preses konferencē Pētersone atzina, ka ir svarīgi izgaismot problēmas un negodprātīgus darbiniekus, taču tas ietekmē arī kopējo attieksmi pret VID, kas skar visu kolektīvu, turklāt arī jūtama pretdarbība vēlmei sistēmu sakārtot.

“Es domāju, ka  ir lietas, ko mēs esam pārskatījuši iekšienē daudz striktāk, daudz stingrāk un ir pastiprinātas uzraudzības mehānismus, es domāju, ka vienai daļai no darbiniekiem tas nav pieņemams. Es nevaru nosaukt vienu – vai tas ir tikai no ārpuses – nodokļu nemaksātājiem, bet es domāju, ka viena daļa ir arī no mūsu valsts ieņēmumu dienesta iekšienes..” atzina Pētersone.

Viņa gan uzsvēra, ka nejutas ne iebiedēta, ne salauzta. Tomēr skaidrojums, kāpēc vēl ceturtdien viņa pauda gatavību darbu turpināt, bet pirmdienas lēmums izvērtās emocionāls.

“Tas, ka es pārdomāju jau kādu laiku, tas nav noslēpums. Mums bija sarunas un šīs sarunas gan ceturtdien, gan piektdien, gan vakar – viņas ir ļoti nozīmīgas man, un es arī saņēmu sava darba novērtējumu, kas man iztrūka. Bet tajā pašā laikā es arī negribētu tā pārskaitīt, jo man tas lēmums bija pārdomāts. Jau tad, kad es ceturtdien  gāju ar šādu domu, tas nebija tāds impulsīvs, jo es pietiekami nopietns cilvēks esmu, lai šādus lēmumus pieņemtu. Mums vienkārši bija sarunāts ar ministri, ka es vēl sestdien domāšu,” skaidroja Pētersone.

Pētersonei VID ģenerāldirektores amatā gan mēnesis vēl jānostrādā. Viņa gan pauda cerību, ka iesāktās lietas tomēr tiks turpinātas arī pēc viņas aiziešanas. Līdz šim saistībā ar VID darbību nosprausti vairāki mērķi. Piemēram, jāstiprina iekšējās drošības dienests. Tieši tas nodarbojas ar paša VID darbinieku pārbaudi un šobrīd tas ir pakļauts Finanšu policijai.  Lai nebūtu tā, ka drošības dienesta darbinieki ir pakļauti tiem, ko pārbauda, tam plāno noteikt lielāku neatkarību.

Tāpat plānots rotāciju un reorganizēt vairākas nodaļas, piemēram, izveidojot nodokļu policiju, kurā apvienotas Finanšu un muitas policijas pārvaldes. Kopumā, veicot pārmaiņas VID štats tiks samazināts par 13%.

Vienlaikus notiekot darbs pie darbinieku motivācijas programmas, lai spējīgākie un profesionālākie darbinieki varētu saņemt lielāku atalgojumu.

Iecerētas arī vairākas izmaiņas likumos, kas gan pirmām kārtām būs parlamenta un valdības atbildība, lai mazinātu iespējamo krāpniecību ar nodokļiem.

 Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola oficiāli pieņēma  Pētersones atlūgumu. VID vadītājas pienākumus Pētersone vēl pildīs līdz 27.jūnijam.

Tuvākajā laikā Finanšu ministrija arī izsludinās konkursu uz vakanto amatu, taču konkrētu datumu un kritērijus ministrijā vēl nevarēja nosaukt.

Jau ziņots, ka pirmdien, 30. maijā Pētersone iesniedza atlūgumu. Tas noticis mazāk kā nedēļu pēc tikšanās ar finanšu ministri, kura tobrīd VID vadītāja atlūgumu vēl nepieņēma. Otrdien, 31.maijā Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ - VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība valsts pārvaldē un ēnu ekonomikas mazināšanā un ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana.

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) pagājušajā nedēļā atzina, ka Pētersone godprātīgi pilda savu darbu un ir gatava pārmaiņām dienestā, tomēr nenoliedzami izjūtot spiedienu. Savukārt 31.maijā jau pēc tam, kad Pētersone bija iesniegusi atlūgumu, Kučinskis, kā arī Reizniece - Ozola pauda, VID vadītāja šādu soli spērusi ārējā spiediena un iekšējās spriedze kolektīvā dēļ.

Pati Pētersone pēdējā laikā intervijās medijiem norādījusi, ka ir bijuši mēģinājumi ietekmēt viņas lēmumus saistībā ar darbinieku pārcelšanu citā darbā. Pašlaik anonīmi tiekot īstenota Pētersones nomelnošanas kampaņa. To Pētersone saista ar cilvēkiem, kuriem VID notiekošās pārmaiņas traucē turpināt iepriekš darīto.

Savukārt piektdien, 27.maijā, intervijā Latvijas Radio Pētersone klāstīja, ka pēdējos mēnešos Valsts ieņēmumu dienests (VID) izjūt spriedzi un sabiedrības negatīvo viedokli, īpaši mērķtiecīgi sociālajos tīklos, un bieži vien cilvēki uz VID izgāž dusmas par visu valstī nepadarīto.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti