Kādas ir reemigrācijas tendences patlaban – vai pieaug interese par atgriešanos Latvijā? Ko jūs līdz šim novērojāt šajos vebināros?
Pagājušajā gadā mēs sākām organizēt šos seminārus, lai informētu Latvijas valstspiederīgos, kas dzīvo citās valstīs un plāno atgriezties Latvijā. Un pērn kopumā bija četri šādi reemigrācijas vebināri, tajos piedalījās vairāk nekā 120 dalībnieku. Tāpat šo tendenci, ka interese palielinās, parāda tas, ka sniegto individuālo konsultāciju skaits pieaug. Un pērn mēs sniedzām 200 šādas konsultācijas par atgriešanās jautājumiem.
No kādām valstīm vairāk cilvēku interesējas par atgriešanos?
Top valsts bija Apvienotā Karaliste, Īrija, Nīderlande, Vācija, Skandināvijas valstis. Kāpēc Apvienotā Karaliste, to varētu saistīt ar breksita notikumiem.
Kādi ir biežākie atgriešanās iemesli?
Viena grupa ir tāda, kas noteiktu laiku nodzīvojusi citā valstī, ieguvusi noteiktas prasmes un redz karjeras izaugsmes iespējas Latvijā, kuras šeit bieži ir ātrākas un plašākas. Tāpat ir cilvēki, kas ilgāku laiku nostrādājuši ārvalstīs un ir nopelnījuši sev pensijas kapitālu, bet vecumdienas vēlas pavadīt Latvijā. Protams ir arī emocionāli iemesli, kā ilgas pēc mājām. Tāpat ir ģimenes, kurās vecāki vēlas, lai bērni aug vecāku dzimtajā valstī. Vēl ir grupa, kas vēlas dibināt uzņēmumus Latvijā.
Kāds varētu būt šo reemigrantu profils, ja to tā var saukt – vai tās ir ģimenes, cilvēki gados, jaunieši, tas ir vairāk kvalificēts vai nekvalificēts darba spēks?
Kopumā var teikt, ka lielākā grupa ir tieši darbspējas vecuma cilvēki. Protams, šajā vecumā lielākoties ir arī ģimenes ar bērniem, bet, runājot par kvalifikāciju un prasmēm, tad es teikšu, ka šeit lielākoties ir cilvēki ar pietiekami augstu kvalifikāciju, ko var izmantot darba tirgū. Tāpat, ņemot vērā viņu jautājumus par NVA pakalpojumiem, cilvēki arī ir gatavi pārkvalificēties, paaugstināt savu kvalifikāciju.
Un kādus galamērķus viņi vairāk izvēlas, proti, vai pamatā pilsētas vai arī lauku reģionus?
Protams, Rīga ir lielākais gala mērķis, bet arī dažādi reģioni ir gana pievilcīgs galamērķis šiem cilvēkiem.
Šajā nedēļā tiešsaistē norisinājās darba mobilitātes konsultantu vebinārs reemigrācijas atbalstam? Kāda bija aktivitāte?
Šonedēļ notika pirmais vebinārs no četriem šogad plānotajiem. Piedalījās 26 cilvēki, kas šobrīd uzturas gan Apvienotajā Karalistē, gan Īrijā, Nīderlandē, Zviedrijā un Somijā. Jautājumu loks bija plašs – par pensiju jautājumiem, uzņēmējdarbību, sociālās koordinācijas jautājumiem, bezdarbnieku pabalsta eksportēšanu. Un arī ir interese par darba iespējām. NVA vakanču portālā šobrīd ir ap 20 tūkstoši brīvo darba vietu dažādās darba vietās.
Kādus jautājumus šie cilvēki biežāk uzdod konsultantiem par nodarbinātību Latvijā, kas ir viņu būtiskākie izaicinājumi, atgriežoties Latvijā?
Galvenais izaicinājums, manuprāt, ir pieņemt to lēmumu par pārcelšanos un sākt apkopot informāciju. Cilvēkiem ir sarežģīti savākt to informāciju cilvēkiem saprotamā valodā. Tad tas ir viens no mūsu uzdevumiem - pasniegt to tā, lai tas būtu vienkārši. Vēl var minēt cilvēcisko faktoru, ka var būt sarežģīti uzsākt visu no jauna un sevi motivēt. Tāpat cilvēki bažījas par problēmām iekārtot savu dzīvesvietu, bērnu iekārtošanu izglītības iestādē utt. Tāpat - vai spēšu iestrādāties jaunā darba vietā, jo darba kultūra katrā valstī atšķiras, tad, protams, arī izaicinājums tikt galā ar adaptēšanās posmu.
Kāds atbalsts šiem cilvēkiem ir pieejams Latvijā un kur tas meklējams?
Informāciju var atrast NVA mājas lapā, kur var pieteikties arī uz individuālām konsultācijām un šiem vebināriem reemigrācijas atbalstam.
