Sadaļas Sadaļas

Pedagogu trūkums Latvijas skolās ar katru gadu jūtams arvien vairāk

Pedagogu trūkums Latvijas skolās ar katru gadu jūtams arvien vairāk. Tā kā jaunus skolotājus atrast ir grūti, skolās šo problēmu risina, krietni palielinot jau esošo pedagogu slodzes, mudinot turpināt darbu tiem, kas jau sasnieguši pensijas vecumu, kā arī piesaistot skolotājus no citām izglītības iestādēm. Gan skolās, gan pašvaldību izglītību pārvaldēs strādājošie atzinuši, ka neviens no šiem risinājumiem nav ilgtspējīgs –  valsts līmenī jādomā, kā to risināt. 

Pedagogu trūkums Latvijas skolās ar katru gadu jūtams arvien vairākPaula Dēvica

Pedagogu trūkums Latvijā ir akūta problēma ik gadu. Ar katru gadu profesiju pamet arvien vairāk gados vecāko skolotāju un atrast jaunus vietā kļūst arvien grūtāk. Pagaidām konkrētu datu par to, cik daudz pedagogu Latvijas skolās trūkst, vēl nav, taču Izglītības un zinātnes ministrijā sola tos saskaitīt līdz nākamajai nedēļai. 

Lai arī ar šādām grūtībām saskaras skolas visā Latvijā – izteikti tas jūtams Rīgā. Vēl divas dienas pirms jaunā mācību gada Rīgā un Pierīgā skolās bija brīvas teju 500 vakances. 

Tādu situāciju, kad kādu priekšmetu kādā skolā nevarētu pasniegt, neesot, skaidroja Rīgas domē. Lielākoties tas panākts uz esošo pedagogu lielo slodžu rēķina. Tā ir arī Rīgas 64. vidusskolā. 

“Mums šobrīd ir izdevies atrisināt to, ka stundas notiek. Bet tas ir panākts ar skolotāju daļēju pārslodzi un daļēji ar to, ka izlīdz kolēģi no blakus skolām. Bet katrā ziņā situācija ir sarežģīta, tāpēc ka katru gadu ir skolotāju trūkums. Šogad meklējām vairākus matemātikas skolotājus, fizikas skolotāju, angļu valodas skolotāju. Lielāko daļu mums izdevās atrisināt, bet šobrīd arī esam fizikas skolotāja meklējumos, lai varētu atrisināt slodzes. Tā kā situācija galīgi nav iepriecinoša,” sacīja Rīgas 64. vidusskolas direktors Ernests Sviklis.

Arī Covid-19 laiks situāciju sarežģījis – daļa pedagogu izvēlas vai nu doties pensijā, vai arī mainīt profesiju, atzīmēja Sviklis.

Trūkums ir ļoti izjūtams arī reģionu skolās. Situācija ir līdzīga, esošie skolotāji pārstrādājas, lai skolās tiktu pasniegti visi priekšmeti. Dobeles Valsts ģimnāzijā pašlaik ir viena vakance – vajadzīgs skolotājs inženierzinībās septītajai klasei. Direktore Inese Didžus stāstīja, ka, lai varētu nodrošināt mācības, ik gadu nākas pierunāt kādu skolotāju nedoties pensijā.

“Mūsu laikam spožākais piemērs ir fizikas skolotājs Pēteris Puķītis, kurš šogad uzsāk Dobeles ģimnāzijā 61. darba gadu, viņam ir 83. Viņš iet klasē un māca fiziku. Jauni, moderni cilvēki viņu klausās un mācās. Bet tā nevarētu būt norma, ka cilvēkam tādos gados ir ļoti, ļoti nopietni vēl jāstrādā. Par to mums ir ļoti nopietni jādomā, kāpēc tas tā notiek. Kāpēc mēs lūdzamies skolotāju Pēteri katru gadu, vai viņš varēs pastrādāt vēl vienu gadiņu,” pauda Didžus.

Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore uzskata, ka pie vainas ir pieticīgais atalgojums – šogad minimālā alga par likmi ir noteikta 830 eiro apmērā. 

Viņasprāt, daudzi jaunieši nevēlas sevi pakļaut pieticīgai dzīvei, tāpēc profesiju neizvēlas. Tikmēr Sviklis no 64. vidusskolas rosina jaunajiem pedagogiem dot kādus labumus no valsts, piemēram, dzīvesvietas nodrošinājumu vai kredīta dzēšanas iespēju, ja speciālists strādā valsts sektorā. 

Problemātiski pēdējie gadi ir arī Liepājā. Tur šobrīd notiek paaudžu maiņa un pēdējos divus gadus ir vēl nebijis vakanču skaits – trūkst 25 pedagogi.

Liepājas pašvaldības izglītības departamenta vadītāja Kristīne Niedre-Lathere skaidroja, kā problēma tiek risināta: “Ir arī amatu savienošana pa vairākām skolām. Ja tas ir fizikas vai matemātikas skolotājs – viņš strādā vienā skolā un pasniedz stundas arī citā izglītības iestādē. Bet tas nav ilgtermiņa risinājums, tas ir tikai, lai mēs varētu nodrošināt satura apguvi īsākā laika posmā.

Protams, tāpēc mēs cenšamies vakances aizpildīt, bet esam sapratuši, ka to ātri nav iespējams izdarīt.”

Niedre-Lathere uzskata, ka situāciju ļoti pasliktinās lēmums par Covid-19 vakcinācijas prasību pedagogiem. Pagaidām pilsētā sokas labi – skolās vidēji potēti 80% līdz 90% pedagogu. Ar pārējiem pašvaldība turpina sarunas, piedāvājot konsultācijas ar speciālistiem. 

Kopumā valstī pret Covid-19 potēti 72% skolotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt