Pedagogi: Bez algām skolās ir daudz citu problēmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Paredzams, ka otrdienas vakarā noslēgsies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītājas Ingas Vanagas un Izglītības un zinātnes ministres Anda Čakšas ("Jaunā Vienotība") sarunas, kurās saplānots Latvijas pedagogu algu pieaugums visos izglītības līmeņos un veikta arī slodžu sabalansēšana. Taču Latvijas Radio uzrunātie pedagogi norādīja, ka bez algām skolās ir arī daudz citu problēmu.

Pedagogi: Bez algām skolās ir daudz citu problēmu
00:00 / 06:32
Lejuplādēt

Rīgas 49. vidusskolas pedagoģēm otrdienas rītā nebija laika sekot līdzi ziņām par Čakšas un Vanagas paziņojumiem par streika prasību apmierināšanu, kas beidzot iegājusi mērķtiecīgā un konstruktīvā gultnē, jo bija jāsteidzas uz darbu. Tā dēvētā nultā stunda, kas sākas jau pulksten 7.45, ir veltīta konsultācijām ar bērniem, kam mācībās nesokas viegli. 

Rīgas 49. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Kristīne Tropiņa, pamatskolas angļu valodas skolotāja Jana Sakne un direktora vietniecei izglītības jomā Dace Reknere atzina, – ja pedagogu streiks būtu noticis, šī skola būtu slēgta, jo streika prasībām pievienojās gandrīz visi skolotāji.

Taču algas pieaugumu itin visi šajā skolā redzēšot jau 10. februāra izmaksā. 

Cik tas būs liels, stāstīja skolas vadības pārstāve Reknere: "Par pieaugumu grūti pateikt, es domāju, ka tas būs atšķirīgs daudzās skolās. Kā nu kura varēja atļauties. Ir skolas, kur pieņēma atbalsta personālu, lai būtu vieglāk. Visādi risinājumi."

Tāpat Reknere atzina, ka problēmas sagādā arī milzīgā slodze un skolotāju trūkums. Viņa sacīja: "Ja mums trūkst, piemēram, latviešu valodas skolotāja, tad uz tām stundām mums vienkārši nav, ko pieņemt. Tad mēs pašas ņemam un strādājam. Bet tajā pašā laikā cilvēka kapacitāte ir tāda, kāda tā ir. (..) Jā, šobrīd ļoti aktīvi meklējam bioloģijas skolotāju, jau šonedēļ tam vajadzētu iet klasē, bet neesam saņēmuši nevienu pieteikumu uz izsludināto vakanci. Es esmu apzinājusi savus bijušos kolēģus, kas ir aizgājuši no mazajām lauku skolām uz lielākām, bet nevaru viņus piesaistīt Rīgai. Es pati esmu no tāliem laukiem; sakarā ar to, ka skolu slēdza, esmu Rīgā."

Savukārt Rīgas 49. vidusskolas skolotāja Sakne sevi sauc par braukājošo skolotāju, ik dienu mēro ceļu uz Rīgu no Vecumniekiem, bet skola, ko slēdza, bija Kurmenē. Viņa uz Rīgas skolu pārcēla arī savus trīs bērnus, vecākā meita tagad to jau ir absolvējusi un mācās augstskolā.

Sakne stāstīja: "Mācību daļa uztic daudz stundu, esmu priecīga. Šajā mācību gadā man sākas stundas 8.30 un 15.40 beidzas – bez neviena loga."

Tātad skolotājai Saknei jāceļas ap pulksten 6.00, no mājām uz darbu jāizbrauc jau īsi pēc 7.00, bet, atgriežoties Vecumniekos, vēl jātiek galā ar skolēnu rakstu darbiem. Skolotāja sacīja: viņa iemācījusies daudz ko padarīt starpbrīžos, taču nākas pasēdēt arī vakaros. Ģimene pukojas, ka arī mājās telefonā pīkst skolēnu vecāku īsziņas un atskan arī pa zvanam. Neviens jau nezina, cikos ir cēlusies skolotāja. To, cik viņa nopelna, Sakne neatklāja, tikai palepojās, ka viņas bonuss ir trīs bērni, par kuriem pienākas nodokļu atvieglojumi.

Tikmēr skolotāja Tropiņa izrēķinājusi, ka viena domraksta izlabošana prasa četras stundas, toties šogad sākusi mācīt 4. klasi pēc jaunā satura. Viņa šogad skolā strādā jau 21. gadu, bet arī kā tik pieredzējušam pedagogam negāja gludi.

Tropiņa sacīja: "Tas prasa milzīgu papildu darbu no skolotāja. Mēs ar citiem skolotājiem esam vienisprātis, ka saturs ir sadrumstalots."

Reknere piebilda, ka liela problēma ir arī mācību grāmatu trūkums – saturs ir mainīts, bet daudzos priekšmetos vēl nav, pēc kā to mācīt.

Par iespējamo algu pieaugumu Tropiņa pauda: "Kad man teica, ka būs šie jautājumi, es mēģināju atkratīties. Tas man rada aizkaitinājumu. Par skolotāju darbu lemj no ļoti mistiskām aptaujām, būtu labs realitātes šovs, ja palaistu kādu no ministrijas ierēdņiem novadīt tikai vienu stundu katrā klasē."

KONTEKSTS:

LIZDA pagājušajā rudenī paziņoja par ieceri rīkot skolotāju streiku, paužot neapmierinātību ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās un prasot iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Pēc vairākām sarunām pedagogu streika izlīgšanas komisija noslēdza darbu bez kompromisa, un arodbiedrība iesniedza oficiālu pieteikumu par beztermiņa streiku no 19. septembra. Tajā plānoja piedalīties ap 23 000 izglītības darbinieku. 

Valdība centās vienoties ar LIZDA, lai streiks nenotiktu, un ceturtās sarunas izrādījās noslēdzošās. Valdība piekāpās pedagogiem prasībā ne vien par algu nākamam gadam un slodzēm, bet tāpat apņēmās uzlikt par pienākumu nākamai valdībai izstrādāt un apstiprināt pedagogu algu pieauguma grafiku vidēja termiņa budžeta plānošanai. 

Ministru kabinets lēma par gandrīz 60 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu skolotāju algām jau šogad. Taču no 1. janvāra bija izdevies panākt tikai pirmsskolas pedagogu algu pieaugumu par 100 eiro, samaksai sasniedzot 1070 eiro par likmi. Janvārī atsākās sarunas, kad tieši pārmaiņas skars arī citos izglītības līmeņos strādājošos, un ceturtdien arodbiedrības vadītāja Vanaga paziņoja, ka izdevies vienoties par algu pielikumu gan 2023. gada septembrī, gan 2024. gada janvārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti