Skultes pagasta vēsturisko centru no Saulkrastu novada šķir vien apmēram desmit kilometri, bet vietumis abi novadi saplūduši tik cieši, ka to starpā ir tikai šoseja. Tomēr abu novadu iedzīvotāji ir gandarīti, ka ST tiesa Skultes pagastam devusi brīvlaišanu no Saulkrastiem.
“Tas ir labi, ka paliek, jo Saulkrasti īsti kā novada centrs nestrādā,” sacīja Skultes pagasta iedzīvotājs Kalvis.
“Saulkrastus es vienmēr esmu vairāk uzskatījis par kūrortpilsētu. Limbažu novadā ir vairāk lauksaimniecības, un Skulte jau arī nekāds baigais kūrorts nav. Man liekas, ka Saulkrastu novadam tā mentalitāte arī vairāk iet uz to kūrortu,” savu viedokli pauda Saulkrastu iemītnieks Markuss.
Skultes multifunkcionālā centra vadītāja norādīja, ka abi novadi jau pašreiz sadarbojas gan tūrisma jomā, gan rīko kopīgus pasākumus, tomēr zem Saulkrastu karoga skultēniešiem būtu grūtāk.
Centra ''Skulte'' vadītāja Antra Karpova sacīja: “Ļoti atšķiras zemes nodoklis, kas ir Saulkrastos un kas ir Limbažu rajonā, tāpēc arī zemnieki bija tādi ļoti norūpējušies, jo, kam ir lielas platības, būtu uzreiz ļoti daudz jāmaksā. Es domāju, Saulkrasti nekur nepazudīs. Viņiem tomēr daudz rīdzinieku, kam pieder vasarnīcas, un ar zemes nodokli viņi pietiekoši daudz nopelna.”
Veidojot jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, sākotnēji Saulkrastu novadam, kurš sevi vairāk vai mazāk vienmēr pozicionējis kā kūrortpilsētu, gan bija iedalīta vieta jaunajā Ādažu novadā. Tomēr politiķu vēlme saglabāt ilgstošo Nacionālās apvienības virsvadību šajā Vidzemes piekrastes stūrītī radīja jaunu novada versiju.
“Jau tanī brīdī, kad tas VARAM [Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas] priekšlikums nonāca Saeimā, tad tikai uzradās ''tēvzemiešu'' piedāvājums veidot Saulkrastu novadu. Tas, ka šis novads neatbilda izvirzītajiem kritērijiem, piedāvājuma iesniedzējus īpaši neuztrauca, jo viņi uzskatīja, ka jābūt, un viss,” skaidroja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Tagad Saulkrastu novads būs viens no četriem mazākajiem novadiem. Novadu kartes izstrādātājs atzina, ka Saulkrastu novads nespēj izpildīt vairākus dzīvotspējīga novada kritērijus. Viens no tiem ir mūsdienīga vidusskola ar paralēlklasēm.
“Zvejniekciema un Saulkrastu vidusskolā kopējais skolēnu skaits vidusskolas posmā – 61 skolēns. Tas ir apmēram divreiz mazāk, nekā vajadzētu būt,” skaidroja Turlajs.
Tāpat VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša atzīmēja: “Vienlaikus ir arī uzdevums un, visticamāk, likumdevējs par to arī izšķirsies, līdz nākamā gada 1. maijam veikt papildu izvērtēšanu, cik perspektīvi Saulkrastiem ir būt par patstāvīgu novadu. Tas ir ļoti būtiski, jo tieši uz šo aspektu Satversmes tiesa norādīja.”
Pašlaik ST rokās ir vēl septiņpadsmit novadu liktenis. Tomēr ministrija ir pārliecināta, ka būtiskas izmaiņas, vismaz vairumā gadījumu, tiesvedība neienesīs.
KONTEKSTS:
Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. To paredz pasludinātais ST spriedums pirmajā lietā par sūdzībām saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Vienlaikus ST nosprieda, ka Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam ir atzīstama par atbilstošu Satversmei.
Sprieduma tekstā pausts, ka Limbažu novada teritorija attīstības stratēģijā “Latvija 2030” ir noteikta kā reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs. Šāds statuss nav paredzēts Saulkrastiem. Tātad likumdevējs, nodalot Skultes pagastu, nav ievērojis reformas pamatā liktos kritērijus par attīstības teritorijām.
