Latvijā nabadzības riskam pakļauts katrs piektais valsts iedzīvotājs jeb 434 000 cilvēku. Un Valsts kontrole nupat secinājusi, ka viens no iemesliem ir arī veids, kādā valsts dala naudu pabalstiem.
Ir vairāki pabalsti, kurus izmaksā visiem, nemaz nepārliecinoties, vai to vajag. Piemēram, dažāda veida atbalsts arī turīgajiem pensionāriem, pabalsti turīgu ģimeņu bērniem, uzsākot skolas gaitas, un citi.
“Mēs it kā sakām, ka mums vajag visiem, bet kaut kādā brīdī ir jāsaprot, ka noteikti ir cilvēki, kuriem vajag vairāk. [..]
Mums nav pabalstu politikas! Mums ir pabalstu haoss,” situāciju raksturoja Valsts kontroles Revīzijas departamenta direktore Inga Vārava.
Turklāt izrādās, ka gadās arī tā – gribot izdarīt, kā labāk, valsts galu galā panāk pretēju efektu. Runa ir par atvieglotajiem nodokļu režīmiem, kas, kā skaidro Valsts kontrole, nabadzības risku tikai palielina.
Spilgts piemērs tam ir kaut vai Covid-19 izraisītā krīze. Laikā, kad uzņēmumi devās dīkstāvē, Latvijas Televīzija savos sociālo tīklu kontos saņēma daudz ziņu no cilvēkiem, kuri nonākuši bezpalīdzīgā situācijā. Un visbiežāk tieši no mikrouzņēmumu īpašniekiem un pašnodarbinātām personām.
Valsts kontrolē tāpat uzsver - arī pensionējoties šie cilvēki, kas pašlaik var atļauties dzīvot labāk, vecumdienās riskē kļūt par nabagiem.
“Mēs ilgstoši nevaram saglabāt šādus režīmus, kur cilvēkam netiek nodrošināts, netiek garantēts kaut vai minimālais atbalsts, nonākot grūtībās,” uzsvēra Vārava.
Atbalsts nabadzīgākajiem ir jāpalielina, taču ir jāievēro samērīgums pret strādājošo ienākumiem, informēja Labklājības ministrijā.
“Es domāju, ka tā ir ne tikai mana prioritāte, bet arī visas valdības prioritāte,” tā par cīņu pret nabadzību atzina labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”).
Līdz gada beigām viņa sola beidzot radīt gadiem aizmirsto iztikas minimuma aprēķina kārtību. Tas palīdzētu saprast, kāds ir ienākumu līmeņa minimums dzīvošanai Latvijā.
Pagaidām šādu aprēķinu nav. Ministre piekrīt pārmetumiem par nodokļu režīmiem, taču pabalstus pārskatīt, visticamāk, neplāno.
“Piesardzīgi mēs raugāmies uz Valsts kontroles ieteikumu – pārskatīt universālos pabalstus,” sacīja ministre.
Petraviča gan atzina, ka Valsts kontroles ziņojums noderēs turpmākajā darbā, tomēr jāvērtē arī izglītības un veselības pakalpojumi.
“Lai izvērtētu visus sociālās atstumtības un nabadzības riskus. Viens no tiem galvenajiem ir ienākumu līmeņa sistēmas pilnveidošanas plāns. Un arī Valsts kontrole to ir novērtējusi kā rīku, kas tiešām ir domāts nabadzības apkarošanai un tieši tām grupām, kas visvairāk ir pakļautas šim riskam. Diemžēl tikai ar šī gada pirmo janvāri izdevās kaut nedaudz palielināt sociālā nodrošinājuma pabalstus, minimālās pensijas. Protams, šis darbs tiks turpinās un būs arī prioritāte nākamā gada budžetā. Diemžēl šajā gadā neizdevās to ieviest tādā līmenī, kādā sākumā bija plānots. Tāpat tūlīt būs sarunas ar pašvaldībām, lai atkal vienotos par garantētā minimālā ienākuma celšanu un lai ieviestu vienādus standartus dzīvokļa pabalstam, jo šobrīd katrai pašvaldībai ir pilnīgi sava pieeja,” sacīja Petraviča.
Ar vārdiem „traģisms un posts” situāciju raksturo Latvijas Universitātes pētniece un lektore Līga Leitāne.
Viņasprāt, valdība dzīvo burbulī, kurā ir skaistas automašīnas un uzvalki, tāpēc patieso ainu neredz. Bieži vien arī lēmumus pieņem, neizvērtējot sekas nākotnē. Instrumenti situācijas ātrākai atrisināšanai gan esot.
“Tie paši autoratlīdzību saņēmēji. Ja, piemēram, sociālās iemaksas ir 5%, tad pārējais nodoklis aiziet uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tad kāpēc nevarēja pārdalīt? Tātad pašvaldībām par labu pārdalīto nodokli novirzītu arī sociālajām iemaksām un cilvēkam veidotos sociālās garantijas,” piemēru minēja Leitāne.
KONTEKSTS:
Revidenti izpētījuši, ka sociālajā politikā ir virkne trūkumu, pabalsti nereti nonāk pie tiem, kam tos varbūt nemaz nevajag, bet atvieglotie nodokļu režīmi jau pašlaik rāda un ļauj prognozēt, ka tie, kam nodokļus ļaujam maz maksāt tagad, nākotnē būs uzturami godprātīgajiem nodokļu maksātājiem.
Dati par nabadzības riskam pakļautajiem Latvijā - nepilnīgi, trūkst datu par cilvēkiem ar invaliditāti, romiem, no ieslodzījuma atbrīvotajiem, personām ar darba tirgum neatbilstošām prasmēm. Latvijā nabadzības riskam pakļauti 22,9% iedzīvotāju. Eiropas Savienībā par nabadzības risku uzskata ienākumus zem 367 eiro. Latvijā tā ir minimālā alga pēc nodokļu nomaksas.
Nabadzības riskam pakļauto skaitu palielina tā saucamie atvieglotie nodokļu režīmi. Covid-19 krīze pierādījusi, ka mazo sociālo apdrošināšanas iemaksu dēļ cilvēki ir ārkārtīgi neaizsargāti.
