Nolūkā padarīt esošo ārstniecības iestāžu tīklu efektīvāku, VM plāno Latvijas slimnīcu reorganizāciju. Tās būs izmaiņas esošajā slimnīcu līmeņu sistēmā. Latvijā ir pieci šādi līmeņi, kur augstākais ir klīniskās universitāšu slimnīcas, bet zemākais ir pirmais līmenis jeb aprūpes slimnīcas. Sākot ar nākamo gadu viens posms šajā ciklā jeb otrais slimnīcu līmenis valstī varētu vairs nebūt. Tas skars četras slimnīcas – Alūksnē, Tukumā, Krāslavā un arī Preiļos. Tām iespēja būs vai nu palikt pirmajā – zemākajā līmenī un sniegt tikai minimālus neatliekamos pakalpojumus, proti, kad uzņemšanas nodaļā dežurē tikai viens ārsts, vai arī pacelties līdz trešajam līmenim, nodrošinot aprūpi vismaz piecās specialitātes.
Preiļu slimnīca ir viena no četrām nelielajam slimnīcām Latvijas mazpilsētās, kas šobrīd darbojas otrā līmeņa statusā. Taču ne tik pilnvērtīgi, kā tas ir VM ieskatā un par ko pērnā gada nogalē slimnīcas lielākais akcionārs Preiļu novada dome arī saņēma ministrijas atzinumu, norādīja domes izpilddirektors un slimnīcas kapitāldaļu turētājs Aigars Zīmelis.
"Šis Veselības ministrijas darba grupas ziņojums par to, ka mēs īsti neatbilstam otrajam līmenim, nāca pērnā gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem. Tur bija norādes uz tām lietām, pēc kurām mēs īsti neatbilstam otrajam līmenim. Pēc būtības mēs esam aicināti uz sarunām ar ministriju un, ja Latvijā otrā līmeņa slimnīcu vairs nebūs, arī sākt domāt par to, vai mēs pieliekam klāt un esam trešajā līmenī, vai ejam uz leju un esam pirmajā līmenī," atzīmēja Zīmelis.
Ministrija norādījusi uz to, ka Preiļu slimnīca nespēj nodrošināt ķirurģiskos pakalpojumus, taču slimnīca viennozīmīgi vēlas iet uz trešo attīstības līmeni, nevis palikt pirmajā, priekšnoteikumi tam ir, pārliecināta slimnīcas vadītāja Skaidrīte Žukova.
Viņa sacīja: "Pagaidām tas ir tikai Veselības ministrijas projekts. Protams, ka mēs iesim uz trešo līmeni. Uz doto brīdi Preiļu slimnīcas pakalpojumu grozs ir tāds, kas uz 90% izskatās, ka esam trešā līmeņa slimnīca, nevis pirmā. Dabiski, ka iesim uz trešo."
Palikt pirmajā līmenī slimnīcai nozīmētu zaudēt autoritāti, pacientus, ap 50 darbinieku no esošā gandrīz 180 darbinieku sastāva un galvenais – pakalpojumu klāstu.
"Ja paliksim pirmajā, zaudēs gandrīz visi. Paliks tikai aprūpes nodaļa ar vienu ārstu un uzņemšanas nodaļu ar vienu internistu. Tas ir tā vietā, ka pie mums strādā seši speciālisti 24/7 režīmā," pauda Žukova.
Preiļu slimnīcā pagājušajā gadā ārstējās ap 1300 pacientu, bet dienas stacionāra pakalpojumus izmantoja vairāk nekā 1000 cilvēku. Daudziem apkaimē tā ir vienīgā iespēja saņemt sev nepieciešamos pakalpojums, atzina slimnīcā sastaptie pacienti:
Slimnīca ir vajadzīga, jo te ir visādi speciālisti un aparatūra izmeklējumiem. Pati no Varakļāniem uz šejieni braucu. Tas ir svarīgi.
Noteikti slimnīcas pakalpojumi ir nepieciešami, pati uz šejieni braucu uz rehabilitāciju, man tie speciālisti ir svarīgi, jo Līvānos mums nav rehabilitācijas nodaļas, tāpēc es braucu uz šejieni.
Lai nenoslīdētu uz zemāko līmeni, Preiļu slimnīca un arī pašvaldība šobrīd meklē veidus, kā to sekmīgāk īstenot. Slimnīcas vadītāja Žukova redz attīstības perspektīvu caur slimnīcas dzemdību nodaļu un gatavo priekšlikumu VM.
"Tajā standartvariantā pēc Ministru kabineta noteikumiem slimnīcām trešajā līmenī ir jābūt obligātajam profilam – ķirurģijai, kas mums šobrīd nav. Bet mums ir kas cits, un tā ir ginekoloģija un dzemdības, kas nav citiem trešajā līmenī. Mēs ministrijai piedāvātu savu hibrīda trešo līmeni, kur priekšgalā ir ginekoloģija un dzemdības, nevis ķirurģija," skaidroja slimnīcas vadītāja.
Skaitliski dzemdību jomā Preiļu slimnīca ir viena no līderēm valstīm, krietni apsteidzot apkaimes – Rēzeknes, Gulbenes, Madonas – slimnīcas un esot tuvu Daugavpils reģionālajai slimnīcai. Tieši sadarbība ar Daugavpils slimnīcu ir vēl viens no modeļiem, ko arī apsver savā nākotnes perspektīvā Preiļu slimnīca.
Žukova norādīja: "Mēs jau nez cik gadu ar Daugavpili esam vienā sadarbības teritorijā un sadarbojamies. Jā, tas ir viens no ceļiem."
Piesardzīgi uz šīm iniciatīvām raugās Preiļu novadā domē, sākumā viss ir jāizvērtē, uzsvēra domes izpilddirektors un slimnīcas kapitāldaļu turētājs Zīmelis
"Ja mēs ienāksim šajā Daugavpils apvienībā, neviens nevar pateikt, kā tas izskatīsies juridiski. Nepieļauju domu, ka mēs zaudēsim savu juridisko neatkarību, bet vai šeit, Preiļos, arī šajā apvienībā būs sava ķirurģijas nodaļa, tas ir maz ticami. Jo šos speciālistus pa slimnīcām nevar dalīt. Lai nodrošinātu šo pakalpojumu, ir jābūt noteiktam skaitam ķirurgu. Pat ja matemātiski to varētu izdarīt un uz papīra viss būs labi, bet to operāciju skaitu nodrošināt – nē, jo mums jau nav tik daudz to cilvēku un pacientu," sacīja Zīmelis.
Risinājums jārod būs, tāpēc jau pirmdien tiks sasaukta Preiļu slimnīcas akcionāru kopsapulce, un kā viens no jautājumiem būs trešā valdes locekļa ievēlēšana. Jābūt komandai, kas spēj šo optimālo risinājumu rast, nemazinot jau esošo latiņu.
Zīmelis atzīmēja: "Tas nozīmē, ka mums būs pilnvērtīga valde triju cilvēku sastāvā. Esošo situāciju slimnīcā uzskatām par krīzes [situāciju]; cik nu šo krīzi var uzskatīt par labu, tad šī valdes kombinācija izdarīs visu iespējamos un neiespējamo tuvāko 2–3 mēnešu laikā, lai radītu šo stāstu un pakalpojumu grozu par Preiļiem, ka mēs nonāksim līdz rezultātam, lai ar nākamo gadu nebūtu sliktāk kā uz doto brīdi. Tieši otrādi, būs pārdomāta stratēģija un virzieni, lai šo objektu mēs spētu ne tikai mēģināt noturēt, bet arī attīstīt."
Šī vīzija slimnīcas vadībai jārod jau tuvākajā laikā, lai spētu laicīgi sagatavoties tām pārmaiņām, kas slimnīcu skars ar nākamo gadu.
KONTEKSTS:
Pašlaik Latvijā ir piecu līmeņu slimnīcas. Visaugstākais līmenis ir piektais – tajā ietilpst universitāšu slimnīcas Rīgā, kas spēj nodrošināt sarežģītus medicīnas pakalpojumus, kā arī specializētās ārstniecības iestādes, piemēram, Dzemdību nams.
2019. gadā, pārskatot datus, Veselības ministrija pieļāva vairāku slimnīcu līmeņa pazemināšanu, jo dažas slimnīcas nespēj nodrošināt pakalpojumus, kā arī kvalitāti. Tāpat ministrija bija iecerējusi pārņemt valsts pārziņā daļu stratēģiski svarīgo ceturtā līmeņa slimnīcu – Daugavpilī, Valmierā un Liepājā.
Tomēr pandēmijas laikā 2021. gadā valdība atlika šī jautājuma skatīšanu.
