Piebalgs atzina, ka ir jau domājis par savu nākotni, taču joprojām nav izlēmis un plāno izšķirties ne ātrāk kā pēc gada.
„Kas ir skaidrs, ka es neienākšu Latvijas politikā. To es ļoti labi saprotu, ka ir notikušas paaudzes maiņas un Latvijas politikā es nepiedalīšos,” sacīja ES komisārs attīstības jautājumos.
Taču par Latvijas iekšpolitikā notiekošo Piebalgu interesējas. Viņu apbēdina zema pilsoņu aktivitāte šomēnes notikušajās pašvaldību vēlēšanās: „Kāpēc? Kāpēc tik maz cilvēku? Pieņemu, ka 60% būtu normāli.”
Jāskaidro par eiro
Attīstības komisārs atbalsta Latvijas valdošo politiķu plānus nākamgad ievest valstī eiro. Piebalgs uzsver, ka mums nav jāskatās uz tām eirozonas valstīm, kam patlaban ir grūtības, piemēram, Kipra un Grieķija, jo katrai valsts ir sava priekšvēsture. „Mēs esam mazs tirgus. Mums ir svarīgi, ka mums nāk nauda iekšā. Esot eirozonā, investīciju būs vairāk,” apgalvo ES komisārs.
Viņš gan uzsver, ka šobrīd valdībai ir svarīgs uzdevums, – skaidrot iedzīvotājiem, kāpēc ir vajadzīgs eiro. Lai cilvēkiem būtu pārliecība, ka viņi nebūs zaudētāji.
Valsts izmērs ir faktors
Polijas premjerministra Donalda Tuska paziņojums, ka viņš nekandidēs uz Eiropas komisijas priekšsēdētāja amatu, neietekmē mūsu premjera Valda Dombrovska (V) izredzes tikt uz šo amatu – norāda Piebalgs. EK priekšsēdētāja krēsls paliks tukšs nākamgad rudenī, un Tusks bija viens no spēcīgākajiem kandidātiem uz šo amatu.
Piebalgs gan atzīst - grūti prognozēt, vai nozīmīgs amats varētu tikt pārstāvim no kādas nelielas valsts. „Izmērs ir faktors, un būšu godīgs: ja mēs būtu Polijas izmērā, es teiktu - Dombrovskim ir ļoti labas izredzes. Taču es teikšu, ka viņam ir izredzes. Bet tas arī nav faktors, lai nozāģētu. Bet tas nenozīmē, ka pie apstākļu sakritības Latvijas premjerministrs nevarētu būt EK prezidents,” saka Piebalgs.
