Pēc «Dod pieci!» saņemti 115 palīdzības pieteikumi, taču birokrātiski šķēršļi apgrūtina to realizāciju

Pēc labdarības maratona "Dod pieci!" saņemti vairāk nekā 115 palīdzības pieteikumi no cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kuriem nepieciešams pacēlējs, uzbrauktuvju ierīkošana un citi svarīgi palīglīdzekļi. Pateicoties "Dod pieci!" saziedotajiem līdzekļiem, šie palīdzības lūgumi tiks apmierināti, taču birokrātisko šķēršļu dēļ process mēdz ieilgt.

Pēc «Dod pieci!» saņemti 115 palīdzības pieteikumi, taču birokrātiski šķēršļi apgrūtina to realizāciju
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

 

Birokrātiski šķēršļi

Labdarības maratonā kopā saziedoti vairāk nekā 480 tūkstoši eiro. Organizācija "Ziedot.lv" līdz šim sniegusi palīdzību 11 cilvēkiem.

"Lielākā daļa ir ortozes un sēdēšanas sistēmas. Tie bija cilvēki, kas fondā vērsās jau pirms akcijas. Un tad šis šobrīd ir tas, ar ko mēs esam palīdzējuši. Lai tiktu līdz ortozēm, arī tur ir birokrātija. Ir jāraksta iesniegums, jāsavāc visi papīri, atzinumi no speciālistiem un tad ir jāgaida atbilde," pastāstīja organizācijas Sociālās palīdzības programmas vadītāja Baiba Drone.

Ar savāktajiem ziedojumiem palīdzību var sniegt krietni vairāk cilvēkiem, taču birokrātijas dēļ tas nenotiek ātri. Turklāt pašvaldībām ir dažāda attieksme un zināšanas par šiem jautājumiem.

"Tā situācija ir gaužām bēdīga, jo pašvaldības galīgi nav ieinteresētas, lai risinātu šos jautājumus.

Viena Pierīgas pašvaldība pasaka: ziniet, mums prioritāte nav cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem, mums prioritāte ir daudzbērnu ģimenes, tāpēc mēs nepalīdzēsim," atklāja Drone.

Biedrība "Apeirons" saņēmusi vairāk nekā 115 palīdzības pieteikumus no cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Pieteikumu ar katru nedēļu kļūst arvien vairāk. Cilvēku lūgumi ir visdažādākie: pacēlāji, uzbrauktuves, dažādi palīglīdzekļi, kas mazinātu cilvēkiem šķēršļus, ar kuriem viņi ikdienā saskaras.

Arī "Apeirons" saskaras ar šķēršļiem, ko rada institūcijas.

"Reizēm liekas, ka tā sociālā sistēma ir izveidota tā, lai radītu grūtības, lai rūdītu cilvēku.

Tev ir jāstājas dažādās rindās, dažādi normatīvi jāskata, dažādi Ministru kabineta noteikumi. Laika gaitā tev jākļūst par juristu, lai saprastu, kādā veidā tu vari saņemt to, kas tev ir vajadzīgs un nepieciešams objektīvu iemeslu dēļ. Pašlaik mēs esam saskārušies ar tādiem gadījumiem, ka cilvēks vienkārši ir nolaidis rokas un pateicis, ka viņam vairāk nevajag. Un tad viņš sēž savās mājas sienās un ārā neiziet," pastāstīja "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.

Pašlaik ir 40 aktīvas pieteikumu lietas procesā. "Apeironā" cer, ka šomēnes pirmos palīdzības lūgumus jau varētu apmierināt. Vairākos pieteikumos daļēju palīdzību var sniegt pašvaldības, bet otru daļu cilvēks saņem no saziedotajiem līdzekļiem.

Pašas pašvaldības nesaprot

Vienlaikus "Apeirons" bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki nemaz nezina, ko viņi var saņemt no valsts un pašvaldības. "Tad mēs pa soļiem ejam cauri. Es viņiem stāstu, ka jāatver tas, jāuzraksta tas, kas ārstam ir jāuzraksta atzinumā un kur to visu nodot, jo cilvēkiem nav tās informācijas. Viņi nemaz nezina, ka var ko tādu saņemt," norādīja sociālā darbiniece Jana Zīle.

Tomēr, kā izrādās, ja nepieciešamajam ir nauda, tas vēl nenozīmē, ka pie mērķa tik viegli var tikt. "Ir pašvaldības, kurām mēs zvanām un sakām, ka viņiem šāds pakalpojums ir ierakstīts saistošajos noteikumos. Viņi saka: jā, mums ir, tikai mēs neviens nesaprotam, kā to var izmantot," zināja stāstīt Balodis.

"Apeirona" vadītājs norādīja, ka labdarības maratons ir licis sarosīties vairākām pašvaldībām, taču ne visām. Organizācija noskaidroja, ka, piemēram, Olaines pašvaldība sniedz atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, taču tikai maznodrošinātajiem.

"Jūrmalā vispār ir ļoti interesanti. Jā, viņiem šāds pakalpojums ir, bet viņi to atmaksā tikai tad, ja tas jau ir uzstādīts un rēķins ir jau apmaksāts. Ja tev tiešām tas ir bijis vajadzīgs un tu atbilsti visiem noteikumiem un visai birokrātijai, kas tur ir, nu, tad tev zināmu daļu atmaksā. Bet ne visu. Daudz kur ir tā, kā, piemēram Jēkabpilī, Liepājā, joprojām prasa ergoterapeita atzinumu, kas nav slikti, kas it kā ir pareizi, bet tikai to ergoterapeitu nav," skaidroja Balodis.

Rīgā vajadzīgas "izsišanas spējas"

Daudzi palīdzības pieteikumi tiek saņemti no Rīgas. Gan "Apeirons", gan "Ziedot.lv" norādīja, ka galvaspilsētas pašvaldība piedāvā plašu palīdzības klāstu, taču nākas saskarties ar ierēdņu nevēlēšanos iedziļināties problēmā, kā arī laikietilpīgo procedūru.

"Tur ir radīti nepārvarami šķēršļi, lai cilvēks kaut ko sakārtotu. Lai cilvēks dabūtu pacēlāju, ir jāgaida rindā līdz septiņiem gadiem.

Lai cilvēks to nokārtotu, viņam ir vajadzīgas kaut kādas "izsišanas spējas", juridiskā izglītība.

Viņam ir vajadzīgs mentors, kas to visu palīdz sakārtot. Un arī ar to visu nepietiek," pauda Baiba Drone no "Ziedot.lv".

To, ka process ir diezgan sarežģīts, atzina Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs ("Par!/Progresīvie"): "Tas prasa diezgan lielu ieguldīšanos, un tas ir diezgan laikietilpīgi. Tas, ko mēs katru gadu darām kā Rīgas pašvaldība, mēs uzstādām apmēram 30 jaunus pacēlējus un apkalpojam nu jau ap 180 pacēlājiem dažādos īpašumos." Deputāts uzskaitīja plašu atbalsta pasākumu klāstu, ko sniedz iedzīvotājiem galvaspilsēta.

Savukārt, runājot par ierēdņu attieksmi, Kleinbergs pauda: "Viena no mūsu prioritātēm arī šajā gadā ir kopā ar Labklājības departamentu strādāt pie tā, lai būtu mūsu atbildīgo dienestu darbinieku darbības vairāk orientētas uz klienta vajadzību apmierināšanu. Es nenoliegšu, ka jebkuru labo domu, protams, vienmēr var sabojāt kāds vai nu nekompetents, vai tajā dienā ļoti noguris darbinieks."

Taču komitejas priekšsēdētājs ar neatsaucīgu darbinieku attieksmi nav saskāries. Kleinbergs norādīja, ka pieņem kritiku un dome runās ar organizācijām, kā uzlabot sadarbību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt