Dienas ziņas

"Kazanova" – pikanta izrāde pieaugušajiem

Dienas ziņas

Aktualizē kiberdrošības jautājumus

20. starptautiskais masku festivāls Latvijā

Pazīstamas un mazpazīstamas sejas maskojas Ventspilī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Februārī mūsu senči atzīmēja Meteņus, pavadot ziemu un gaidot saules un gaismas atgriešanos. Latvijā 20. gadu pēc kārtas tika rīkots starptautiskais masku festivāls, kurš šogad pulcēja 20 masku grupas no mūsu valsts un divas no Baltkrievijas. Kazas, dzērves, čigāni – šīs maskas ir redzētas, nosaukumi dzirdēti, bet ir arī mazāk pazīstami personāži, kas šodien viesojās Ventspilī un novadā, nesot gaismu un svētību.

Sestdienas pusdienlaikā Ventspils tirgus apmeklētājus pārsteidza aktīva rosība – dažādās maskās tērptas cilvēku grupiņas dziedāja un dejoja, iejūkot pircēju rindās. Daži no personāžiem zināmi, atpazīstami, savukārt citi – pasveši.

"Katra masku grupa brauc ar savu tradīciju, mēs esam no Rīgas, miežvilki, bet mēs kā miežvilki pārstāvam tieši šīs puses tradīcijas, šī ir Ventspils un Kuldīgas puses masku grupa – miežvilki. Miežvilki ir tie, kas nes auglību, kas nes labu ražu un pēc tam, lai ir labs alus," tā Asnate Rancāne, folkloras kopas “Garataka” dalībniece.

"Kazai, kazai vienmēr ir bijusi vislielākā nozīme. Tie pārējie – čigāni, nu viņi ir tādi nesvarīgi, bet galvenais ir kaza. Ja ir kaza, tad būs gaisma, tad būs auglība, būs laime mājās un prieks," uzskata Ieva Bērziņa, folkloras kopas “Zvīgzna” dalībniece

Gan pierakstīto, gan mutvārdu daiļradi tauta spēj saglabāt, tikai piekopjot senās tradīcijas. Tieši folkloras kopu dalībnieki visaktīvāk darbojas, izspēlējot senos rituālus, rotaļas, ticējumus.

"Mēs lepojamies, protams, ar mūsu dainām un vispār tādu kuplu, nopietnu tradīciju pūru, bet izrādās, ka arī maskošanās tradīcijas mums ir ļoti plašas, daudzveidīgas," norāda Andris Kapusts, Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs.

"Tā ir tā pamatlieta un pamatvērtība, ko latviešu tautai vajag saglabāt, lai viņa  izdzīvotu. Tās ir pamatvērtības, kuras jebkuram latvietim un jebkuram cilvēkam ir jāzina – no kādām saknēm viņš ir nācis un kas ir tās tradīcijas, kas viņu ir uzturējušas un kas viņu ir tālāk virzījušas un atvedušas līdz šodienai," saka Zane Pamše, Ventspils novada Kultūras nodaļas vadītāja.

Pēc jautrā pasākuma Ventspils tirgus laukumā masku grupas devās viesos uz vairākām zemnieku saimniecībām Ventspils novadā. Tārgales pagastā tika apciemoti „Demoras staļļi”, lai nestu svētību šeit audzētajiem zirgiem. Tā kā festivālā tiek izspēlētas tradīcijas, kuras agrāk piekoptas no Mārtiņiem līdz pat Meteņiem, tad šeit varēja sastapt „mārtiņbērnus” un „katrīnas”.

"Mēs šo tradīciju, kas Vidzemē pierakstīta, atvedām uz Ventspili un parādam, ko tad mārtiņbērni un katrīnas dara ar mājiniekiem. Var redzēt, ka tā ir rotaļa, mēs ejam rotaļā. Mārtiņos daudz rotaļu pierakstīts, dziesmu ir gan mazāk, tāpēc mēs tādi klusāki, ar čigāniem nesajauksi," saka Ilga Vālodze Ābele jauniešu folkloras studijas “Banga” dalībniece.

Jautrās masku grupas pulcējas Ventspils novada Popes Kultūras namā masku skatē, tādējādi apliecinot, ka pavasaris patiešām drīz būs klāt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti