Tarass un Pavlo pirms trīsarpus gadiem Kijevā notikušajā Maidanā zaudējuši savus tēvus. Puišu acīs jaušamas skumjas, taču šobrīd kopā ar latviešu draugiem viņi mēģina aizmirst skaudro realitāti. Arī Maksima, Taņas, Viktorijas, Kristīnas un Sofijas tēti piedalījušies cīņās par Ukrainas neatkarību valsts austrumos. Kā stāsta Horodokas pilsētas 5.skolas direktore, Ukrainas bērnu grupas vadītāja Oksana Iščuka, tad pirmajam braucienam uz rehabilitācijas nometni Pāvilostā izvēlēti tie skolēni, kuru ģimenes skārušas kara šausmas:
„Mēs atbraucām, lai bērni atpūstos un lai redzētu citu valsti. Svarīgi, lai viņi komunicētu ar saviem vienaudžiem arī šeit, Pāvilostā, jo tas paplašina redzesloku.”
Nedēļas laikā visi septiņi nometnes dalībnieki vairākās ekskursijās iepazinuši Pāvilostu un tās apkārtni. Kā vislielākais pārsteigums bijusi Baltijas jūra un skati no Akmeņraga bākas. Katru dienu kopā ar vietējiem jauniešiem tiek izspēlētas dažādas galda spēles, aizvadītas arī kopīgās futbola sacensības, kurā uzvarējusi draudzība.
„Man ļoti patīk, kā mūs uzņem - ļoti labi, viesmīlīgi, neviens nedara mums pāri. Mūs pieņem kā savējos, esam sadraudzējušies ar vietējiem puišiem,” priecājas Tarass.
Pāvilosta vidusskolas 6.klases skolnieks Viesturs Ralfs Kurčanovs stāsta:
„Ar viņiem spēlējam novusu, tā mēs sadraudzējāmies. Runājamies viens ar otru. Vakar visu laiku gājām kopā, mācu viņiem runāt arī latviski.”
Pāvilostas sadraudzība ar Ļvovas apgabala Horodokas pilsētu aizsākusies pirms gadiem trim. Gan ukraiņu, gan pāvilostnieku delegācijas, arī pašdarbības kolektīvi jau vairākkārtīgi viesojušies viens pie otra. Rīkoti koncerti, labdarības akcijas karā cietušajām ģimenēm.
„Kad esi tur, tad pārņem sajūta – ja var palīdzēt, tad ir jāpalīdz. Šī nometne ir tiem bērniem kā palīdzība. Ļoti gribētu, lai tā turpinās arī nākamos gadus,” ieceri pauž Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.
