Pašvaldībās uz algu griestu celšanu skatās ar cerībām piesaistīt speciālistus

Pašvaldībās algu iespējamo griestu paaugstināšanu saista ar lielākām cerībām piesaistīt kompetentus speciālistus. Vienlaikus apšaubāmas ir iespējas visās pašvaldībās no 2023. gada iespējamā apjomā paaugstināt visas algas. 

Pašvaldībās uz algu griestu celšanu skatās ar cerībām piesaistīt speciālistus
00:00 / 03:47
Lejuplādēt

Saeimas vairākuma atbalstītās Valsts kancelejas sagatavotās valsts pārvaldes atalgojuma reformas mērķis ir valsts un pašvaldību institūcijās strādājošo atalgojuma palielināšana 2023. gadā vismaz līdz 80% no privātajā sektorā piedāvātā. Tas veicināšot konkurētspēju darba tirgū par kompetentiem darbiniekiem. No 2023. gada būs iespējas atalgojumu palielināt gan pašvaldību vadībai, vietniekiem, deputātiem, gan dažāda līmeņa speciālistiem. Par algu izmaiņām būs jālemj pašvaldībām, taču reālās iespējas ne visur ļaus sasniegt likumā fiksētos algu griestus, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

„Likumā nav jau noteikts viens skaitlis, ko saņem pašvaldību vadītāji, bet gan ir noteikta summa, līdz kurai iespējams aprēķināt algu. Pašvaldībās situācija nav vienāda, daudzviet netiek sasniegts augstākais līmenis, ko drīkst likumīgi piemērot. Pašvaldības no laika gala ir vērtējušas, ko var atļauties. Lai šo skalu sakārtotu, tiešām bija būtiski noteikt normālu atalgojumu dažādu amatu vietām, jo šobrīd tas atalgojums nav konkurētspējīgs ar privāto sektoru,” norādīja Kaminskis.

Par pašvaldības domes priekšsēdētāja, viņa vietnieku un citu amatpersonu atalgojumu lemj dome. Pašlaik pašvaldību vadītāju alga var sasniegt 3950 eiro mēnesī. Ar likumā paredzētajiem koeficientiem, ar ko reizina ar nākamgad valstī lēsto bāzes algu 1058 eiro, algas būs iespējams būtiski palielināt. Koeficientu nosaka pēc iedzīvotāju skaita pašvaldībā. 

Piemēram, Rīgas mēram alga varēs pārsniegt 5800 eiro, valstspilsētas domes un novada domes priekšsēdētāja algas būs no 3280 eiro līdz 4867 eiro. 

Mainīsies arī komiteju vadītāju, viņu vietnieku algas. Galvaspilsētas domes deputāta mēnešalga būs 1481 eiro. Savukārt valstspilsētas domes un novada domes deputātu mēnešalgas variēs no 1269 eiro līdz 1375 eiro. Jauns aprēķins attieksies arī uz citām amata vietām pašvaldībās. 

Par to priecājas Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvija Zaļā partija), kurš minēja piemēru par apvienotā Jēkabpils novada bāriņtiesas vadītāja maksimālo atalgojumu, kas nepārsniedz 1400 eiro: „Mēs runājam, ka viņš izlemj cilvēku likteņus. Vai tas ir adekvāti, ka citur sekretārs pelna līdzīgu summu? Un tad, protams, pašvaldības vingro, lai noturētu šos kvalificētos cilvēkus ar speciālo izglītību, ar dažādām piemaksām. Es esmu pret šādām piemaksām. Līdz ar to šie atalgojuma griesti bija jāpaceļ. Piemēram, man nav iespēju par mazu algu sameklēt arī būvinspektoru vai būvinženieri. Darbaroku trūkums ir tāds, ka uzņēmumi izķer šos labākos strādniekus.”

Par atalgojuma reformu pirms galīgajiem balsojumiem daudzkārt kritiski izteicās Saeimas opozīcijas deputāti, kuru atbalsta vairākiem priekšlikumiem nebija. Viņu ieskatā, neesot īstais brīdis atalgojuma celšanai valsts pārvaldē.

Pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova sacīja: „Pašlaik valsts parāds uz katru valsts iedzīvotāju, ieskaitot jaundzimušos un pensionārus, sasniedz 6680 eiro, līdz ar to atalgojuma paaugstinājuma piedāvājumu vajadzētu iesaldēt.”

Valsts pārvaldes atlīdzības reforma paredz no aiznākamā gada būtiski celt arī Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, parlamenta deputātu, ministru, dažādu tiesu priekšsēdētāju, ģenerālprokurora, valsts kontroliera un citu amatpersonu atalgojumu.

KONTEKSTS:

Saistībā ar valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu no 2023. gada virknei valsts augstāko amatpersonu un daļai pašvaldību domju deputātu pieaugs atalgojums. Izmaiņas noteiks mēnešalgu mērķa līmeni valsts pārvaldē, tuvinot to vidēji 80% no darba samaksas līmeņa privātajā sektorā, kā arī mainīs proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu. Tāpat tiks precizēts arī valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Atalgojuma sistēma valsts un pašvaldību institūcijās plānota esošā budžeta ietvaros, bez papildu finansējuma. Proti, iecerēts samazināt atlīdzības mainīgo daļu – prēmijas un piemaksas – un uz iekšējās ekonomijas rēķina celt mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt