ĪSUMĀ:
- Līdz šī gada beigām bija jāievieš bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana.
- Taču valdība nolēma to atlikt līdz 2023. gadam, jo pašvaldības nebija gatavas.
- Pašvaldības: Prasības ieviešanai nebija naudas, mērķis bija nesasniedzams.
- VARAM: Valsts panāca pretī, bet vairāk termiņu nepagarinās.
- VARAM: Prasību izpildei varēs piesaistīt ES fondus.
- VARAM: Ja prasības nepildīs pēc 2023. gada – var sekot sankcijas.
- Prasība spēkā tur, kur atkritumi nonāk Getliņos, - Rīgā, Pierīgā, Bauskas novadā.
- Šīm vietvarām līdz gada beigām jāuzstāda konteineri un jāinformē iedzīvotāji.
- “Zaļā brīvība”: Prasību ieviešanas atlikšana ir sliktas ziņas.
- “Zaļā brīvība” apšauba, ka pašvaldības būs tam gatavas arī līdz 2023. gadam.
Līdz šī gada beigām visās pašvaldībās Latvijā bija jāievieš obligātu bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Šonedēļ valdība lēma šo termiņu atlikt līdz 2023. gadam, jo pašvaldības šīs prasības nav izpildījušas.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe norādīja, ka tam nepieciešamas lielas papildu investīcijas, kuras vietvarām šo gadu laikā nav bijušas.
Pašvaldību ieskatā iepriekš tika uzstādīts nesasniedzams mērķis. Turklāt nav skaidrības, kur likt šo pārstrādāto atkritumu apjomu.
“Ja būtu pietiekami izdiskutēti plāni, kā to īstenot, tad tas notiktu ātrāk. Taču prasības bioloģiski noārdāmo atkritumu laukumu iekārtošanai ir augstas un vajadzīgi lieli līdzekļi. Bet tā sistēma jāveido palēnām un pakāpeniski, un uzkrājums jāveido, lai var kaut ko jaunu un modernu izveidot,” skaidroja Sproģe.
“Taču lielākajā daļā Latvijas pašvaldību visu laiku ir līgumi komersantiem, kas izvadā atkritumus, un sekojoši – nav jau, no kā ņemt uzkrājumu, jo komersants jau ir ierēķinājis peļņu sev. Tā ir runga ar diviem galiem, un Eiropas naudas arī mums nav tik daudz, lai mēs ātri visu varētu izdarīt,” sacīja Sproģe.
Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola stāstīja, ka ministrija šogad veikusi aptauju, kurā secināts – tikai puse no Latvijas pašvaldībām spētu nodrošināt bioloģisko atkritumu dalītu vākšanu.
“Šī prasība nav jauna un bija zināma jau pirms diviem gadiem, kad tika pieņemti šie valdības noteikumi – 2018. gada vidū. Mēs no ministrijas puses esam vairākkārt pašvaldībām par to atgādinājuši, bet, iespējams, pašvaldību kapacitāte un finansiālās iespējas nebija pietiekamas, lai šo prasību izpildītu.
Tāpēc valsts nāk pretī, pagarinot šo termiņu, un vienlaikus ir iespēja naudu piesaistīt caur Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem šo iekārtu izbūvei, kur tādu vēl nav,” norādīja Ozola.
Viņa skaidroja, ka prasība gan ir spēkā tajās pašvaldībās, kuru sadzīves atkritumi nonāk atkritumu poligonā Getliņi.
Tas nozīmē, ka Rīgas un Pierīgas, kā arī Bauskas novada pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem līdz gada beigām ir jāvienojas un jāuzstāda atsevišķi konteineri bioloģiski noārdāmiem materiāliem, kā arī jaunā šķirošanas kārtība jāizskaidro iedzīvotājiem.
“Pašreiz tiek īstenots viens projekts Getliņos, un tas arī tiks pabeigts apmēram pusgada laikā, un mēs saprotam, ka tas uzsāks darbu nākamā gada pavasarī. Bet pārējā Latvijas teritorijā šādu iekārtu nav un tās tiks būvētas, kas paņems pāris gadu.
Taču 2023. gada beigas ir tiešām maksimālais termiņš, kas jāievēro, un tālāk pagarinājumi nav iespējumi un, ja kādā pašvaldībā nebūs šīs sistēmas, tad tur varētu sekot arī kādas sankcijas,” sacīja ministrijas pārstāve.
Tikmēr biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga vērtēja, ka lēmums atlikt obligātu komposta atkritumu šķirošanas termiņu ir sliktas ziņas, un apšaubīja, ka pašvaldības iekļausies jaunajā termiņā, cerot tikai uz Eiropas fondu līdzekļiem.
“ES jaunais budžets vēl nav zināms līdz galam, un, kamēr tas tiks pieņemts un izstrādāti visi noteikumi, tikmēr jau būs pienācis 2021. gads, un vēl projektu ieviešana, sagatavošana un konkursi arī prasa laiku, un tāpēc jautājums - vai mēs līdz 2023. gadam paspēsim to izdarīt?” uz riskiem norādīja Brizga.
Viņš arī piebilda, ka bioloģiskos atkritumus mājsaimniecībās daudzi šķiro, īpaši, ja paši iedzīvotāji izmanto kompostu piemājas dārzos, taču lielāka problēma ir daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem pilsētās.
“Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu būvniecībai atbalsts no ES fondiem būs pieejams vairāk nekā 14 miljonu eiro apmērā,” sacīja Brizga.
Jaunais termiņš ir atbilstošs Eiropas Komisijas direktīvā noteiktajam termiņam šādu sistēmu izveidot līdz 2023. gada beigām. Līdz šim spēkā bija prasība, ka obligāta dalītā vākšana bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem būtu jāuzsāk no 2021. gada 1. janvāra.
