Vietējais iedzīvotājs Andris raidījumam stāstīja, ka vairāk nekā nedēļu upē ieplūda netīrais ūdens nav, “bet pirms tam netīrais ūdens gāja trīs nedēļas tekoši, visu laiku, kafijas brūna krāsa un šausmīga smaka”.
“Pati upe ir mirusi, tur vairs nedzīvo nekas, izņemot kanalizāciju un kaut kādus parazītus,” sprieda Andris.
Atbildīgie par notekūdeņu attīrīšanu “Talsu ūdens” pēc sarunas ar pašvaldību un iedzīvotājiem iekārtu salabojuši, taču smaka un piesārņojums palika.
“Talsu ūdens” valdes loceklis Igors Kude stāstīja, ka attīrīšanas iekārtas savulaik radītas trīs reizes mazākam piesārņojumam un vairs netiek galā.
“Es nenoliegšu, ka bija avārija, un gāja ārā daļa no mirušajām dūņām, kas rada to smaku. Es jūtos varbūt tikai vainīgs par to, ka nevar noķert pie rokas taisni to brīdi, kad šis piesārņojums tiek ievadīts,” sacīja Kude.
“Šobrīd es esmu nolēmis dažādus preventīvus pasākumus, ko jau darām un veiksim, lai noķertu vainīgos piesārņotājus, mums ir lieli uzņēmumi, mums ir gaļas kombināts, mums ir “Talsu piensaimnieks”,” piebilda Kude.
Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka problēmas sākušās pirms 4 gadiem, kad attīrīšanas sistēmai tika pieslēgti arī Talsu pilsētas, tai skaitā abu pārtikas kombinātu, ūdeņi, un attīrīšanas iekārtai trūkst jaudas, attīrīt tik daudz ūdeņu.
Valsts Vides dienesta Ventspils reģionālas pārvaldes inspektore Ingūna Pļaviņa pastāstīja, ka dienests ierosināja administratīvā pārkāpuma lietu, vāc datus, rēķinās zaudējumus, kas ir nodarīti dabai, bet “dienests nav laboratorija un nav arī tāda kā ātrā palīdzība, tas viss ir jādara operatoram pašam”.
Vides dienests norādīja, ka attīrīšanas iekārtu operatoram jāpārbauda ūdens upes augštecē un lejtecē no attīrīšanas iekārtām. Kude uz to atbildēja, ka tas ir “procesā, paraugi avārijas situācijā nebija paņemti, diemžēl tajā brīdī, bet šobrīd mēs esam vienojušies reizi nedēļā ņemt”, arī upes lejtecē.
Notekūdeņu apsaimniekotājs “Talsu ūdens” līdz galam savus darba pienākumus nav veicis un, visticamāk, Valsts Vides dienests piemēros administratīvo sodu. Taču, ja lielie rūpniecības ražotāji turpinās pludināt iekšā ķīmiju, kuru attīrīšanas iekārtas nespēs pārstrādāt, upe lēnām mirs un savu piesārņojumu nesīs tālāk uz jūru, norāda “4.studija”.
