Aktuāli

"Dienas bez rindām" atklāšana

Aktuāli

A. Rubins: Valstij vajag uzcelt dzīvokļus un dot jaunajiem cilvēkiem bez maksas

PARTIJAS VIZĪTKARTE. Latvijas Reģionu apvienība

Partiju vizītkartes: 11. saraksts - Latvijas Reģionu apvienība

Latvijas Reģionu apvienības dzimšanas gads – 2014. Apvienību veido partija „Reģionu alianse” un „Vidzemes partija”, šogad tai pievienojās partija ”Ogres novadam”. 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās apvienība nepārvarēja 5% barjeru, un uz Briseli tās pārstāvis netika. Veiksmīgākas bija 12. Saeimas vēlēšanas. Par pārsteigumu daudziem politikas vērotājiem pirms četriem gadiem parlamentā ievēlēja astoņus Latvijas Reģionu apvienības biedrus. Visvairāk „plusu” ieguva aktieris Artuss Kaimiņš. Aptuveni pēc gada nesaskaņu dēļ viņš izstājās no apvienības frakcijas. Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadību uzņēmās Dainis Liepiņš. 2016. gadā viņu no Saeimas sastāva izslēdza. Tiesa nosprieda, ka politiķis sniedzis nepatiesas ziņas amatpersonas deklarācijā.

Latvijas Reģionu apvienība ir otrs ietekmīgākais politiskais spēks vietējās varās. To pierādīja arī 2017.gada pašvaldību vēlēšanas. Novadu un pilsētu domēs tika ievēlēti divi simti partijas kandidāti, tostarp deviņi - Rīgas domē. Aizvadītā gada beigās apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars paziņoja par izstāšanos no apvienības partijas „Reģionu alianse”, jo reģionu apvienība esot kļuvusi par Zaļo un Zemnieku savienības piedevu.

 

Deputātu kandidāti

Par iekļūšanu Saeimā cīnās 114 Latvijas Reģionu apvienības deputātu kandidāti.  Aptuveni  trešā daļa ir pašvaldību vadītāji un Saeimas deputāti. Redzamākie – bijušais Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics, diriģents Arvīds Platpers un Silvija Šimfa, kura ilgus gadus nostrādāja par eksperti Latvijas Pašvaldību savienībā. Un abi izstājušies no Ingunas Sudrabas vadītās partijas „No sirds Latvijai".

Vidzemes vēlēšanu saraksta līderis un premjera amata kandidāts ir Edvards Smiltēns. Viņš pirms gada pameta "Vienotību". Rīgā ar pirmo numuru startē pilsoniski aktīvā juriste Ieva Brante. Kurzemē saraksta līdere ir apvienības Saeimas frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga, Zemgalē – Saeimas deputāte Inga Bite. Vadīt Latgales sarakstu, tāpat kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, ir uzticēts Saeimas deputātam Jurim Viļumam.

Sarakstos ir vairāki atpazīstami ārsti, tai skaitā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide un ģimenes ārsts Māris Nātra. Ir 16 juristi un tikpat ekonomisti. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes prodekāns Jānis Grasis, biznesa augstskolas "Turība" pasniedzējs Jānis Rušenieks, Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Jānis Ābols, kā arī Policijas koledžas izveidotājs un bijušais vadītājs Aigars Evardsons.

Programma

Apzīmētāji „kvalitatīvs”, „efektīvs” un „pieejams” Latvijas Reģionu apvienības programmā sastopami bieži. Tomēr ir arī visai konkrēti mērķi. Līdzīgi kā citām partijām - likvidēt obligātās iepirkumu komponentes sistēmu. Noteikt neapliekamo minimumu minimālās algas apmērā. Arī no pensijām, kas ir mazākas par minimālo algu, apvienība aicina  neiekasēt nodokli.  Medikamentiem sola samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz 5%, bet sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem – līdz 12%.

Vecajā Saeimas sasaukumā Reģionu apvienība darbojās opozīcijā un bieži ierosināja izmaiņas likumdošanā un iesniedza pieprasījumus Ministru prezidentam un Saeimas prezidijam. Viens no tādiem bija par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju. Tieši aktivitātes Saeimā apvienība izceļ, komunicējot ar vēlētājiem.  Politiskais spēks aktīvi izmanto „Facebook.” Partijas kontam ir aptuveni 3 tūkstoši sekotāju.

Partijas nostāja

Uz Latvijas Radio jautājumiem par programmu atbild Latvijas Reģionu apvienības valdes loceklis un premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns

Kāds ir partijas redzējums par reģionālo reformu?

Smiltēns: Es redzu, ka ir novadi, kuri nespēj nodrošināt dzīves kvalitātes standartu ar esošo finansējumu. Mums ir izlīdzināšanas fonds. Taču ir situācija, kad diezgan skarbi ir vērot Garkalnes vai Ādažu, vai Saulkrastu, vai Mārupes, Babītes iedzīvotājiem, ka no izlīdzināšanas fonda kādā pašvaldībā, piemēram, būvē peldbaseinu ar SPA un nevis nodrošina dzīves kvalitātes pamatstandartus. Tāpēc mehāniska apvienošana nedos gaidīto rezultātu, drīzāk ir jāspiež novadi atrast kopējas sadarbības iespējas skolu uzturēšanā vai kopējas pašvaldības policijas izveidē, kas samazina administratīvās izmaksas.

Ko domājat par Eiropas vienotās armijas izveidi?

Šī doma skan ļoti atraktīvi: mēs izveidosim vēl vienu – Eiropas armiju. Bet tad atkal – tur ir nepieciešama pārvaldība un izdevumi. Mēs esam NATO dalībvalsts. NATO šobrīd ir pasaulē spēcīgākā aizsardzības organizācija. Ja mēs izveidojam Eiropas Savienības (ES) bruņotos spēkus paralēli NATO, vai nav tā, ka ar šo vājinām NATO nozīmi un NATO spēku? Uzskatu, ka mums jāveic visas darbības, lai izveidotu precīzu, koordinētu sadarbību NATO ietvarā. Un ļoti labi, ka šobrīd pie mums atrodas dažādu valstu kontingenti. Mums ir jāstiprina dalība NATO, un es uzskatu, ka ES bruņotie spēki varētu pat vājināt NATO. 

Kā gatavojaties risināt darbaspēka pieejamības jautājumu?

Pirmkārt mums jādomā, kā piesaistīt un attīstīt augstas pievienotās vērtības ražošanu. Tas nozīmē to, ka viens no veidiem, kā citas valstis medī gudrās galvas - kas ievelk iekšā idejas, ir uzņēmīgas, vēlāk attīsta savu uzņēmējdarbību, atrod sadarbību ar citām valstīm un konkrēto mītnes valsti –, tas ir izglītības eksports. Ja mēs spētu šeit tiešām attīstīt augstāko izglītību tādā līmenī, kas nodrošinātu daudz lielāku īpatsvaru izglītības eksportā, mēs šeit pievilinātu cilvēkus. Viņi ar šo vietu aprastu, iepazītos ar vietējiem cilvēkiem un veidotu sadarbību, un tad, iespējams, veidotos jauni biznesi un jaunas iespējas, jaunas darbavietas, bet jau citā ienākuma kategorijā.

Finanses

Ja par atskaites punktu ņem pagājušā gada pašvaldību vēlēšanas, vidēji viens ziedotājs Latvijas Reģionu apvienībai atvēl 320 eiro. Kopā saziedoti gandrīz 22 tūkstoši eiro. Aktīvākie ziedotāji ir apvienības biedri. Lielāko summu – 2000 eiro – jūlijā ziedoja apvienības valdes loceklis, Liepājas domes deputāts un uzņēmuma "Liepājas papīrs" vadītājs Jānis Vilnītis. Pa tūkstotim šovasar partijas kasi papildināja Saeimas deputāts Rihards Melgailis  un Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs, uzņēmējs Dainis Liepiņš. Pērn, gadu noslēdzot, partijas kontā bija aptuveni 6 tūkstoši eiro.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti