Atbildot uz LTV jautājumu, kādā veidā partijas plāno reformēt valsts pārvaldi, politisko spēku pārstāvji pauda atšķirīgus viedokļus. Liela daļa uzskata, ka nepieciešams samazināt ierēdņu skaitu un apvienot ministrijas vai valsts iestādes, savukārt citi ir pārliecināti, ka jārīkojas uzmanīgi, iepriekš veicot dažādus auditus.
Vaicātas par Latvijas administratīvo reformu, tikai atsevišķas partijas pauda uzskatu, ka pašvaldību darbā nevajadzētu iejaukties. Lielākā daļa pārliecināta, ka novadu skaits Latvijā ir pārāk liels un ir jāsamazina.
Latvijas Krievu savienība (LKS) uzskata, ka daļa no valsts pārvaldes funkcijām jānodod ārpakalpojuma veidā privātiem uzņēmumiem, bet pašvaldību skaits jāsamazina vismaz uz pusi. LKS ieskatā tas atvieglošot Eiropas Savienības fondu naudas piesaisti.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir pārliecināta, ka valsts pārvaldē ir jāatstāj tikai “nepieciešamie un paši labākie”. Saskaņā ar partijas aprēķiniem, efektīvai valsts funkcionēšanai nepieciešami 70% no esošajiem ierēdņiem, un, lai to sasniegtu, partija plāno apvienot ministrijas un likvidēt atsevišķas iestādes un aģentūras.
JKP uzskata, ka valstij jāpārņem skolu un slimnīcu pārvaldība, bet pašvaldības uzņēmumiem jābūt pakļautiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) kapitālsabiedrību pārvaldes principiem. Tādā veidā JKP ieskatā izdosies samazināt pašvaldību administrācijas.
Savukārt Rīcības partija uzskata, ka valsts pārvalde jāsamazina, veicot auditu ministrijās un likvidējot nevajadzīgos tēriņus.
Tikpat lakonisks ir arī Rīcības partijas administratīvās reformas piedāvājums. Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, politiskā spēka pārstāvji norādīja, ka strādās pie tā, lai mazās pašvaldības apvienotu ar lielākajām un spēcīgākajām. Partija tostarp pauda arī viedokli, ka pašvaldību vadītāji nedrīkstētu ieņemt savu amatu vairāk par divām reizēm pēc kārtas.
Nacionālā apvienība ir pārliecināta, ka nepieciešamai “dažādi e-risinājumi”, kas atvieglos darbu valsts pārvaldē. Partija vērš uzmanību uz to, ka dokumenti institūcijām tiek iesniegti papīra formātā un kāds tos manuāli ievada datorsistēmās. Optimizējot šo jomu, darbu varētu zaudēt daudzi valsts pārvaldes darbinieki, taču šādas pārmaiņas esot nepieciešamas. Partijas ieskatā ierēdņu skaits ir jāsamazina par 6%.
Nacionālā apvienība uzskata, ka nākamajai Saeimai jārealizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesāktā administratīvā reforma. Tās ietvaros esot svarīgi, lai iedzīvotāju skaits pašvaldībā nav mazāks par vismaz astoņiem tūkstošiem cilvēku.
“Progresīvie” savukārt uzskata, ka ministriju skaita samazināšanas priekšlikumi ir vēlētāju maldināšana un populisms, kas novestu pie nesamērīgas varas koncentrācijas, ierēdniecības ietekmes pieauguma un Latvijas pozīciju novājināšanās Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Partija plāno izvērtēt valsts pārvaldes efektivitāti un nostiprināt dažādas uzraudzības iestādes. Tāpat “Progresīvie” ir pārliecināti, ka nepieciešams izveidot jaunas darba un nodokļu tiesas, kā arī jāpalielina tiesnešu skaits. Plānojot iespējamu administratīvo reformu, “Progresīvie” uzskata, ka mazāks pašvaldību skaits uzlabos valsts pārvaldes efektivitāti, tomēr katrs gadījums būtu jāizvērtē individuāli.
Latvijas Centriskā partija uzskata, ka ierēdņu un pašvaldību skaits ir jāsamazina “līdz elementāram rentabilitātes līmenim, kuru Latvijas vērtību radītājs spēj uzturēt, maksājot tikpat zemus nodokļus kā vecās Eiropas Savienības valstis”.
Partiju apvienība LSDSP/KDS/GKL iecerējusi neapstāties ar valsts aparāta optimizēšanu un piedāvā samazināt arī Saeimas deputātu skaitu. Apvienības ieskaitā 66 tautas kalpi būtu pietiekams skaits, lai nodrošinātu parlamenta darbu. Politiskais spēks uzskata, ka nepieciešama pabalstu administrēšanas sistēmas maiņa, kas ļautu samazināt tajā nodarbināto skaitu.
Ķerties pie Saeimas deputātu skaita samazināšanas vēlas arī “No sirds Latvijai”, kura uzskata, ka likumdevēju jāveido tikai 60 cilvēkiem. Radikāli plāni partijai ir arī attiecībā uz izpildvaru - “No sirds Latvijai” vēlas apvienot funkcionāli līdzīgas ministrijas, kopumā par 40% samazinot valsts pārvaldi, “bet tās efektivitāti ceļot par 100%”. Pašvaldību darbā politiskais spēks iejaukties neplānojot.
Valsts pārvaldes audita veikšanu ir iecerējusi arī “Saskaņa”, kura uzskata, ka ierēdņiem ir jāņem vērā jaunās iespējas interneta tehnoloģiju jomā. “Saskaņa” ir pārliecināta, ka nepieciešams likvidēt Privatizācijas aģentūru, bet jautājumā par pašvaldību administrācijas optimizēšanu “Saskaņa” piedāvā ap valsts lielajām pilsētām veidot deviņus reģionus, kas ļaušot samazināt administratīvos izdevumus un birokrātiju.
Apvienība “Attīstībai/Par!” uzskata, ka valsts pārvaldē ir iespējams automatizēt dažādus procesus, samazinot ierēdņu rutīnas procedūru skaitu un atbrīvojot laiku sarežģītāku darbu veikšanai. Tāpat iespējams koncentrēt vienuviet ministriju aparātus un atbalsta funkcijas, piemēram, arhīvus, datu centrus, grāmatvedības, personālvadības un lietvedības. Vienlaikus “Attīstībai/Par!” ir negatīvi noskaņota pret pašmērķīgu, voluntāru procentuālu valsts pārvaldes “griešanu” vai “slēgšanu”.
Apvienība uzskata, ka Latvijas pašvaldību skaits jāsamazina vismaz trīs reizes – no 119 līdz 40 novadiem. Vājākie un mazie novadi jāapvieno ar lielajiem un plašāk jāievieš digitālās tehnoloģijas dažādu atļauju saskaņošanā un pieteikšanā.
Valsts pārvaldes auditu aicina sarīkot arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Partija vēl arī rosina iespēju valsts funkcijas deleģēt privātajam un NVO sektoram, vai arī tās pārnest uz reģioniem. Pašvaldību darbā LRA nopietni iejaukties neplāno, uzskatot, ka savu administrāciju lielumu tās izvēlas pašas.
“Latviešu nacionālisti” tikmēr uzskata, ka pašvaldību skaits valstī ir jāsamazina līdz 20 novadiem. Tā rezultātā ievērojami samazināšoties pašvaldību administrācija un izdevumi. Savukārt valsts pārvaldē esot jālikvidē dublējošās struktūras, jāoptimizē izdevumi, bet ierēdņu skaits jāsamazina vismaz uz pusi.
“Jaunā "Vienotība"” skaidro, ka nepieciešamību pēc ierēdņu iesaistes samazinās iedzīvotājiem un uzņēmumiem draudzīga e-pārvalde. Partija vēlas panākt liegumu tādas informācijas pieprasīšanai, kas jau ir institūciju datubāzēs, uzskatot, ka tas mazinās iestāžu apmeklētāju skaitu. “Jaunā "Vienotība"” norāda, ka pašvaldību efektivitāte ir panākama ar lielāku, spēcīgāku un bagātāku novadu izveidošanu. Tā rezultātā būtiski palielināšoties tas pašvaldībām pieejamais finansējums, kuru novirzīt ceļiem, ielām, skolām un bērnudārziem, un nevis tikai sevis uzturēšanai.
Savukārt partiju apvienība “Par Alternatīvu” uzskata, ka “veicot Neatkarīgas Latvijas valsts 1940. gada restitūciju – atjaunojot likumus un to darbību, kā arī slēdzot LPSR mantotās iestādes un tagadējos veidojumus – valsts pārvaldi var samazināt 15,8 reizes, līdz 18 908 ierēdņiem”. Valsts administratīvās reformas piedāvājumā “Par Alternatīvu” aicina “atcelt LPSR likumu par ciema padomēm un atjaunot likumu par pašvaldībām”. Politiskais spēks uzskata, ka “pašvaldībā pietiek ar trīs cilvēkiem, kā tas bija līdz 1940. gada 17. jūnijam”.
“KPV LV” pauž pārliecību, ka izmaiņas valsts pārvaldē nav iespējamas, kamēr pastāvēs pašreizējais ministriju modelis, kura galvenā pazīme ir “tiesības katrai ministrijai pašai noteikt savas darbības prioritātes un tām nepieciešamo līdzekļu apjomu”.
“KPV LV” rosina pašreizējās ministrijas sadalīt atsevišķos funkciju sekretariātos, nodrošināt, ka tie uzdevumus saņem no Ministru kabineta, un apvienot šo sekretariātu administratīvās funkcijas. Reģionālās attīstības jomā “KPV LV rosina izveidot deviņus apriņķus, kurus pārvaldītu atsevišķi Ministru Kabineta iecelti pārstāvji – prefekti.
Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji tikmēr norāda uz jau pieņemto lēmumu par to, ka ierēdņu skaits Latvijā jāsamazina par 6%, kas jāturpina īstenot. Savukārt pašvaldību skaits jāsamazina atbilstoši iedzīvotāju interesēm un vajadzībām, uzskata partija.
Ar partiju pozīcijām citos jautājumos var iepazīties portāla LSM vēlēšanu sadaļā par partijām.
