Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Eiropa rīko «prāta vētru» gada garumā

Panorāma

Panorāma

Partijas atskaitās par valsts finansējuma izlietošanu

Partijas atskaitās KNAB par valsts finansējuma izlietojumu

Pagājis vairāk nekā gads kopš partijām gandrīz astoņas reizes palielināts valsts finansējums. Naudu no valsts budžeta saņem desmit partijas, un tām tikko par naudas izlietojumu bijis jāatskaitās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Partiju iesniegtie gada pārskati liecina, ka valsts nauda ļāvusi segt parādus, kā arī audzēt biroju izdevumus.

Valsts finansējumu deputāti partijām palielināja solot, ka tad zudīs sponsoru ietekme politikā. Finansējums partijām palielināts no aptuveni 580 tūkstošiem līdz 4,5 miljoniem eiro gadā. Savukārt ziedojumi sarukuši no aptuveni 1,7 miljoniem 2019. gadā līdz aptuveni 600 tūkstošiem eiro pērn.

Visvairāk valsts naudas pērn saņēmusi “Saskaņa” – 800 000 eiro. Lielākās summas partijas tērējušas reklāmām. KNAB iesniegtie partiju gada pārskati liecina, ka jaunais finansējums arī ļāvis samaksāt iekrātos rēķinus. “Saskaņa” 2019. gada beigās bija parādā 337 tūkstošus eiro. Savukārt pēc valsts naudas palielināšanas partija pagājušo gadu noslēgusi ar vairāk nekā 165 tūkstošiem eiro rezerves fondā.

"Mēs esam ieguvuši lielu neatkarību. Es, kas daudzus gadus ir bijis starp tiem, kas ubagojuši un meklējuši partijas rocībai līdzekļus, esmu laimīgs, ka tas vairs nav jādara," atzīst “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Arī citas partijas iekrātos parādus tagad samazinājušas vai atmaksājušas pilnībā. Izņēmums ir apvienība “Jaunā vienotība”, kurai parāds 2020. gada beigās joprojām pārsniedzis 100 tūkstošus eiro.

"Valsts finansējums mums ir ievērojami palīdzējis finansēt tekošos procesus, bet jāsaka, ka tās astes mums ir palikušas," saka “Vienotības” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Partijas darbu tas gan neapdraudot. “Vienotības” vadītājs Ašeradens uzsver, ka valsts nauda devusi būtisku atspērienu. 

"Partija kā tāda ir būtiski atguvusies. Mēs tiešām katru nedēļu pieņemam jaunus biedrus, veidojam nodaļas. Tas mums ļāva šajās pašvaldību vēlēšanās mobilizēt vairāk nekā 700 cilvēkus mūsu sarakstos," skaidro Ašeradens.

Valsts nauda arī ļāvusi partijām strauji celt biroju izmaksas. Visvairāk valsts naudas biroja uzturēšanai iztērējusi “Attīstībai/Par!” – aptuveni 190 tūkstošus eiro. Apvienības pārstāvji skaidro, ka summa ir lielāka nekā citiem tāpēc, ka tajā iekļautas vairāku partiju izmaksas.

"Mēs arī kopīgi sagatavojam atskaiti, gada pārskatu par valsts finansējuma izlietošanu, apvienojot visu četru – apvienību “Attīstībai/Par!”, partiju “Izaugsme”, partiju “Kustība par!” un partiju “Latvijas attīstībai” valsts finansējuma izlietošanu," norāda “Latvijas attīstībai” ģenerāldirektore Jeļena Jesajana.

"Biedru skaits pēdējā gada laikā mums ir audzis teju par 100 biedriem. Protams, palīdz šis finansējums nodrošināt gan biedrvedības darbus, gan darba grupas, kurās biedri vēlas iesaistīties," stāsta “Kustības Par!” izpilddirektors Mārtiņš Šteins.

Apvienībā ietilpstošās “Kustība par!” deputāts Mārtiņš Šteins arī atklāj, ka paralēli algai no Saeimas saņem vēl vienu algu par partijas izpilddirektora amatu. Tam gan likums neļauj izmantot valsts finansējumu.

"Es saņemu atlīdzību no mūsu biedru maksām un ziedojumiem, no šīs budžeta sadaļas, nevis no valsts finansējuma," uzsver Mārtiņš Šteins.

Otras lielākas biroja izmaksas ir partijai “KPV LV”, kas šim mērķim tērējusi 144 tūkstošus eiro valsts piešķirtās naudas. Partija norāda, ka tai ir deviņi darbinieki. Kaut gan “KPV LV” Saeimas frakcijā palikuši tikai pieci no 16 deputātiem, likums paredz “KPV LV” izmaksāt vēl aptuveni miljonu eiro līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Valdes loceklis Ēriks Pucens neuzskata, ka finansējums būtu jāsamazina.

"Finansējums ir piesaistīts vēlētājam. Vēlētājam, nevis deputātam. Ja kāds deputāts grib iet uz citu partiju un pildīt citas partijas mērķus, lai viņš dodas," norāda  Ēriks Pucens.

Rīgas domes vēlēšanās “KPV LV” iztērēja otru lielāko summu, 360 000 eiro, taču domē tā arī neiekļuva. Tēriņu lietderību pārbaudījis KNAB. Birojs par konkrētām partijām pārbaužu rezultātus gan neatklāj.

"Es varētu pateikt, ka, vērtējot to, kam partijas ir tērējušas tajās [Rīgas domes] vēlēšanās savus finanšu līdzekļus, tajā skaitā valsts budžeta finansējumu, nav atklāti lieli pārkāpumi, kas liecinātu par to, ka partijas nelietderīgi tērē naudas līdzekļus," stāsta KNAB pārstāve Karīna Poļanska.

KNAB uzsver, ka turpina pētīt visu partiju pagājušā gada tēriņus, kas nav saistīti ar Rīgas domes vēlēšanām. Birojam jāpārbauda gan tas, vai valsts nauda izmantota atļautajiem mērķiem, gan tas, vai partijas par precēm un pakalpojumiem nepārmaksā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt