Dienas ziņas

Liekais svars katram piektajam bērnam

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Problēmas sagādā klaiņojoši suņi

Pārgaujas novadā problēmas sagādā klaiņojoši suņi

Pārgaujas novadā jau ilgāku laiku klaiņo divi agresīvi suņi, kuri ir kādam piederīgi, bet līdz šim nav izdevies noskaidrot saimnieku. Vietējie iedzīvotāji ir izmisumā, suņi sakož kaķus, ir bijis gadījums, kad mēģinājuši iekļūt kūtī, kā arī izrādījuši agresiju pret cilvēkiem. Klejojošu suņu izķeršana ir pašvaldības kompetencē, kas noslēgusi līgumu ar biedrību “Dzīvnieku patversme Mežavairogi”, tomēr tā atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā. Arī tas rada neizpratni, jo dzīvnieku patversmes ir arī tuvākā apkārtnē.

Pārgaujas novada iedzīvotāja Pārsla Kārkliņa ir viena no cietušajām, kuras kaķis gada nogalē mājas pagalmā tika sakosts viņas acu priekšā. Jau pirms šī gadījuma bija saņēmusi zvanus no kaimiņiem, ka apkārt klīst divi agresīvi noskaņoti suņi. Pēc tam, kad tie ieklīda arī viņas mājas pagalmā, Pārsla Kārkliņa arī pati sāka interesēties, gan apzinot kaimiņus, gan sociālajos tīklos ievietojot informāciju ar suņu fotogrāfijām un viņu pēdējo atrašanās vietu. Atsaukušies vēl citi, kuri suņus redzējuši. Informēta arī vietējā pašvaldības policija, taču saimnieku nav izdevies noskaidrot un suņi, iespējams, turpina klaiņot.

“Šeit, tepat pie mājas, kož nost manu kaķi. Nu reāli kur vēl tuvāk, tas ir tepat pie mājas, tie ir divi metri no mājas durvīm, kož nost manu kaķi. Situācija ir tāda, kāda viņa ir, labi, mēs te neko vairs nevaram mainīt, kaķis ir ļoti vārgs joprojām, kaut gan vairāk kā nedēļa ir riņķī. Tas, ko es vēlos, lai tos suņus atrod, jo viņiem noteikti ir saimnieks, tie nav tādi klejojošie, viņi ir pārāk labi, pārāk tīri. Policijai galu galā ir video ieraksts, kur ir redzams, ka tie nav izbadējušies, noklīduši nabadziņi, viņiem ir saimnieks," satraukta ir kaķa īpašniece Kārkliņa.

Pārgaujas novada pašvaldības policijas priekšnieks Didzis Baumanis, atzīst, ka klaiņojoši suņi kopumā ir liela problēma. Novadu šķērso valsts nozīmes autoceļš, un ir gadījumi, kad pieklīst arī ceļmalā pamesti suņi. Tā arī šajā situācijā nav zināms, vai tie ir kāda vietējā iedzīvotāja suņi vai no citurienes. Piesaistot biedrības “Dzīvnieku patversme Mežavairogi” pārstāvjus, uz izsaukumiem ir braukts, bet suņus nav izdevies notvert.

“Arī šīs bildes ir uzņemtas, pirmajā reizē tas bija Raiskumā, tad arī suņu ķērāji atbrauca uz vietas, tajā vakarā viņi viņus neatrada, nākošajā dienā pēc iedzīvotāju informācijas mēs apsekojām vienu no mājām, kur izņēmām arī vienu suni, kurš bija nelabvēlīgos apstākļos, uz aizdomu pamata, ka viens no viņiem varētu būt šis suns, bet izrādījās, ka tas nav tomēr laikam īstais. Pēc tam mēs ar viņiem esam regulāri sazvanījušies, un mums ir paredzētas kopējas patruļas, kur apsekot saimniecības, pie viena mēs pārbaudīsim gan labturību, gan to, vai suņi ir čipoti," pauda Pārgaujas novada pašvaldības policijas priekšnieks Didzis Baumanis.

Baumanis piebilda - problēma arī tā, ka viņš nemaz nedrīkst klaiņojošus dzīvniekus ķert. Bieži vien pašvaldību policisti, kuru pienākumos ietilpst kontrolēt mājdzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu, nav apmācīti tikt galā ar tādām situācijām. “Mēs paši nedrīkstam ķert, jo likums nosaka, ka jābūt ir speciāli apmācītam cilvēkam, kas var ķert, es principā uzreiz sazinos ar patversmi,” tā Baumanis.

Pārgaujas novada iedzīvotāji gan ir neizpratnē, kāpēc pašvaldībai ir noslēgts līgums ar dzīvnieku patversmi ''Mežavairogi''. Kamēr atbrauc suņu ķērāji no aptuveni 100 kilometrus tālā Ķekavas novada, paiet laiks, taču tuvumā ir dzīvnieku patversme Cēsīs, kā arī Valmierā. Pašvaldībā uzsver, ka sadarbība ar ''Mežavairogiem'' ir jau vairākus gadus, turklāt viņi, kad nepieciešams, braucot arī ārpus darba laika.  “''Mežavairogi'' bija tie, kas piedāvāja labākos nosacījumus šī pakalpojuma sniegšanai, un līdz šim mēs ar viņu sniegto pakalpojumu esam bijuši pilnīgi apmierināti. Vaina jāuzņemas ir tiem suņa īpašniekiem, kuri nepieskata savus mīluļus," atzina Pārgaujas novada pašvaldības priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Valsts policijā uzsver, ja suns klaiņo, ir sakodis vai nokodis kādu citu dzīvnieku, kā arī ja ir nodarījis vieglus miesas bojājumus cilvēkam, suņa saimniekam paredzēta administratīvā atbildība. Savukārt, ja sekas ir nopietnākas - cilvēkam ir nodarīti smagi miesas bojājumi vai pat iestājusies nāve, tad tā ir kriminālatbildība. Lai arī klaiņojošo dzīvnieku izķeršana ir pašvaldības policiju funkcija, Valsts policija iesaka tomēr par tādiem gadījumiem ziņot, zvanot uz 110. Tas nozīmē, ka gadījums ir oficiāli reģistrēts un, ja iestājas kādas sekas, tad nepieciešamības gadījumā to jau tālāk risina likumā noteiktajā kārtībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti