No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4., 7. klasē. Pēc gada - 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīko pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Valsts budžetā paredzēts finansējums mācību līdzekļu iegādei mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanai, kā arī mācību līdzekļu nomaiņai tajos mācību priekšmetos, kur skolas vēl izmanto mācību līdzekļus mazākumtautību valodā.
Šajā mācību gadā viens no galvenajiem problēmjautājumiem ir mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasmes, lai 1. klasē sāktu mācības valsts valodā.
Lai iedzīvinātu šo pāreju, pirmsskolas pedagogi apmeklējuši latviešu valodas prasmes kombinētos kursus un izmantojuši piedāvātos pilnveides materiālus, pastāstīja Valsts valodas aģentūras galvenā metodiķe Vineta Vaivade.
“Izmantojot mācību materiālus, kas veidoti pirmskolai, latviešu valodu var apgūt tādā līmenī, lai skolēns varētu sākt mācības 1. klasē latviešu valodā. Bija arī jautājums, kā skolēni apgūs terminus. Jā, tas ir grūti un sarežģīti, bet mums ir terminu vārdnīcas ne tikai latviešu un krievu, bet arī vācu, angļu un arī franču valodā, kurās mums ir terminu skaidrojumi kontekstā. Materiāli, ar ko strādāt un atvieglot darbu, protams, ka ir,” pauda Vineta Vaivade.
Netrūkst mazākumtautību skolu, kur latviešu valodu neizmanto, jo daudziem pedagogiem valsts valodas zināšanas aizvien ir pārāk vājas. Šo realitāti nākas pieņemt vienlaikus ar faktu, ka ik gadu ap 2000 pedagogu izmanto tālākizglītības iespējas un apgūst latviešu valodu kursos.
Skolu direktori to skaidro ar atšķirību, kad valoda jāizmanto ikdienas sarunām un kad - darbā. Krievu un citu mazākumtautību pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir atkarīga no katras skolas, bet arī pašvaldības ieinteresētības. Bez valsts papildu finansiāla atbalsta pāreja neizdošoties, izskanēja piektdien notikušajā pārejai uz skološanos tikai valsts valodā veltītajā diskusijā.
Vienlaikus kā lielāko problēmu skolu pārstāvji min pedagogu trūkumu.
Daugavpils Zinātņu vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs norādīja, ka “pirms pieciem - sešiem gadiem mēs varējām izvēlēties latviešu valodas un citu mācību priekšmetu skolotājus. Šobrīd tādas iespējas vairs nav. Ar katru gadu arvien vairāk vakanču, tajā skaitā latviešu valodas skolotāju. Tas ietekmē ne tikai mācību procesu kopumā, bet arī konkrēti latviešu valodas pasniegšanu.”
Liepājas 3. pamatskolas direktore Gaļina Skorobogatova atzina, ka “visi grib dzirdēt īstu latviešu valodu, bet ir pedagogu totāls deficīts Latvijā. Piemēram, no 1.septembra man atkal būs vakanta sākumskolas skolotāja vieta darbam latviešu valodā – tā ir problēma. Es jau tagad meklēju februārī, taču šī vakance nav aizpildīta.”
Vidusskolā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā. 1. – 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80%. Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem nozarē min arī skolēna, viņa ģimenes un draugu ieinteresēšanu par latviešu valodas izmantošanu arī ārpus mācībām.
