Panorāma

Panorāma

Panorāma

Slīteres nacionālais parks 26 gadus pēc lielā ugunsgrēka

Par skolu likvidāciju pedagogi saņems prēmijas

Par skolu likvidāciju pedagogiem sola prēmijas; to apjoms vēl nav skaidrs

Šovasar plānots likvidēt 25 skolas un vēl vairākas skolas apvienot. Par šādiem, pašvaldībās bieži vien nepopulāriem lēmumiem, Izglītības un zinātnes ministrija sola izmaksāt pedagogiem prēmijas, kā arī palielināt algas. Tomēr skaidrība par finansējuma apmēriem un izmaksu termiņiem sagaidāma vien tuvāko nedēļu laikā, kad par šo jautājumu vēlreiz lems valdība. 

Līdz ar 1.septembri likvidēs 25 izglītības iestādes, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā ievietotā informācija. Tāpat vairākās pašvaldībās, ņemot vērā nepietiekamo skolēnu skaitu, no kura lielā mērā atkarīga skolotāju atlīdzība, vidusskolas daudzviet pārtaps par pamatskolām, bet pamatskolas - par sākumskolām.

Vēl maijā Kuldīgā bija sešas skolas, no septembra būs vien četras.

Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola aizvadīto mācību gadu noslēdza kā ģimnāzija; šovasar šeit izveidota vidusskola, trīs mācību iestādes apvienojot vienā -  ģimnāziju, pamatskolu un sākumskolu.

Pārmaiņu rezultātā nācies pārtraukt darba attiecības ar astoņiem pedagogiem un septiņiem administrācijas darbiniekiem. Jaunizveidotās vidusskolas direktore gan saredz vairāk ieguvumu, nekā zaudējumu.

Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas direktore Jana Jansone uzsver, ka reorganizācijas pamatojums viennozīmīgi bija kvalitatīva izglītība. "Kvalitatīva izglītība un arī, lai varētu paaugstināt skolotāju likmes," viņa piebilst. 

Pedagogi pašvaldībās, kur skolas likvidē un tiek izpildīta noteiktā skolotāja–skolēnu skaita proporcija klasēs, saņems naudu no valsts budžeta tēriņiem neparedzētiem līdzekļiem.

Kopumā aprēķināts, ka, optimizējot skolu tīklu, pēdējo trīs gadu laikā ietaupīti aptuveni 3,4 miljoni eiro, no kuriem trešdaļu plāno izmaksāt jau šogad. Izdevumu sadalījums pa pašvaldībām tuvāko nedēļu laikā vēl jāatbalsta valdībā. Tomēr skolas direktore un sastaptā vēstures skolotāja par šādiem bonusiem zina visai maz.

Pašvaldības vadītāja norāda, ka ilgtermiņā izdosies ietaupīt vismaz 200 000 eiro katru gadu un arī skolotāji noteikti saņems vairāk nekā līdz šim, tomēr šovasar gan nākas saskarties ar tēriņiem. Vidusskolas ēku remontē un pielāgo lielākam audzēkņu skaitam, bet atlaistajiem darbiniekiem izmaksā kompensācijas. Pašreizējie ministrijas aprēķini rāda, ka Kuldīgai līdz gada beigām varētu izmaksāt vairāk nekā 7000 eiro.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (“Kuldīgas novadam”) prognozē, ka no septembra arī Viļa Plūdoņa vidusskola varēs pedagogiem samaksāt vairāk nekā noteikto obligāto minimumu par slodzi.

Optimizācijas process vēl turpināšoties, Kuldīgā no septembra būs četras vidusskolas, bet tuvāko pāris gadu laikā iecerēts saglabāt vien divas. Šogad ietaupīto miljonu eiro ministrija plāno sadalīt starp 88 pašvaldībām, liecina valdībā virzāmā dokumenta saturs.

Naudas sadales princips bija tāds, ka šo naudu saņem pašvaldības, kurām vai nu skolēnu:skolotāju proporcija atbilst Ministru kabinetā noteiktajai, vai arī kuras ir spērušas būtiskus soļus, Latvijas Televīzijā teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Lai saņemtu 680 eiro algu par likmi, kas ir pašreiz likumā noteiktā zemākā pedagogu mēnešatlīdzība par pilnas slodzes darbu, skolām un pašvaldībām jāspēj izpildīt kritēriji.

Atkarībā no pašvaldības izmēra un iedzīvotāju skaita mācību iestādēm jāievēro konkrēta skolotāju un skolēnu skaita proporcija. Tomēr daudzviet Latvijā šie kritēriji arī pēc skolu slēgšanas nav izpildāmi. Piemēram, Amatas novadā ir vien četri skolēni uz vienu skolotāju, tāpat Aglonā, Krustpilī un vēl citos mazos novados. Tas satrauc pedagogu arodbiedrību, kuras līdere uzskata, daļa pedagogu nonākuši skaudrā situācijā ķīlnieku lomā, bet tie, kas saņems prēmijas, visticamāk, lielu atspaidu neizjutīs.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka diezgan daudziem pedagogiem būs šoks, kad viņi saņems dažus eiro. Citiem varētu būt daži desmiti eiro, viņa saka. "No vienas puses, jā, pašvaldībām pienākas kaut kāds “paldies”, par to, ka viņi ir šos nepopulāros lēmumus pieņēmuši, bet ir jāatceras, ka pedagogs nepieņem lēmumus par skolas slēgšanu vai reorganizēšanu," uzsver Vanaga. "Tas nav viņa spēkos, šādus lēmumus pieņemt."

Raugoties tuvākā nākotnē, Bauskas novada pašvaldība jau šogad saskaņojusi Mežgaļu pamatskolas reorganizāciju, kas pamatskolas statusā 1.septembra zvanus šoruden skandinās pēdējo reizi.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti