Panorāma

Skolas solā atgriežas arī Dāvis

Panorāma

Ko mums dos un ko no mums ņems budžets?

Nevienojas par pedagogu algu modeli

Par skolotāju algu reformēšanas niansēm spriedīs premjeres vadītajā darba grupā

Valdošā koalīcija otrdien, 1.septembrī, tā arī nevienojās, vai nākamā gada valsts budžetā atvēlēt naudu pedagogu atalgojuma reformai. Politiķi nolēma turpināt diskusijas premjeres vadītā darba grupā, kurai būs jāprecizē jaunā atalgojuma modeļa nianses un jāpanāk kompromiss starp Izglītības un Finanšu ministriju, nozares arodbiedrību un pašvaldībām. Paredzams, ka darba grupa strādās mēnesi.

Lai arī vēl pirmdien finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) pauda pārliecību, ka pedagogu atalgojuma modelis jau drīzumā tiks apstiprināts, otrdien koalīcijas ministriem izdevās vienoties vien par nepieciešamību to caurskatīt vēlreiz.  Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa pie modeļa izstrādes darbojas jau kopš pagājušā gada pavasara.

Kad pirms pusotra gada – 2014.gada 6.martā – tika parakstīts rīkojums par pedagogu atalgojuma modeļa izstrādes darba grupas izveidi, ministrija solīja – jaunais modelis tiks ieviests dzīvē līdz ar šī mācību gada sākumu. Pie modeļa izstrādes ķērās 35 darba grupas dalībnieki un pēc pusgada – pērn septembrī – vairākās skolās tika uzsākta tā aprobācija. Paši pedagogi toreiz Latvijas televīzijai pauda šaubas par modeļa ieviešanu jau pēc gada.

“Man jau šķiet ir tā – kamēr līdz galam tas nav padarīts un kamēr ir tikai plāna veidā, es neteiktu, ka es tam ticu par 100%,” toreiz pauda Kabiles pamatskolas direktore Līga Bergmane.

Izrādās, pedagogu skepse bija pamatota. To otrdien pēc koalīcijas padomes sēdes atzina arī izglītības ministre Mārīte Seile.  

Lai mazinātu krasās atšķirības skolotāju darba samaksā, pēc Izglītības ministrijas aprēķiniem, nākamgad vajadzētu 10 miljonus eiro, bet pēc diviem gadiem – 32 miljonus. Taču koalīcijas atbalstu ministrijai pagaidām nav izdevies gūt.

„Šodien mēs palikām pusceļā,” pēc koalīcijas padomes sēdes secināja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, „koalīcijas partneri novērtēja, ka ir nepieciešama izglītības ekspertu līdzdalība, lai nepieņemtu tikai politisku lēmumu.”

Diskusijas par pedagogu atalgojuma reformu ir ieilgušas, taču ministre atzīst – viņai nav ilūziju, ka lēmumu varētu pieņemt ātri.

„Izglītības procesā ir iesaistīts daudz cilvēku – ne tikai vecāki, skolēni un skolotāji, bet arī pašvaldību vadītāji. Un īpaši situācijā, kad sistēma ir bijusi ļoti nesakārtota, lai ko nedarītu, kāds būs ieguvējs un kāds būs zaudētājs. Tas, ko mēs mēģinām darīt – ieviest sistēmā vairāk skaidrības, pārskatāmības un prognozējamības, bet tas nenozīmē, ka mēs varam nodrošināt katram ideālo scenāriju,” sacīja Seile.

Koalīcijas partneru ieskatā tomēr arī pašreiz piedāvātajā atalgojuma reformā ir pārāk daudz neskaidrību. Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) skaidroja, ka viņas vadītajā darba grupā strādās koalīcijas partiju un pašvaldību pārstāvji, kā arī izglītības eksperti. „Lai mēs skaidri redzētu, ko tas nozīmē katrai pašvaldībai, katrai skolai un ko tas nozīmē infrastruktūrai, skolu un skolotāju skaitam”, paskaidroja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Viņa gan noraidīja spekulācijas, ka pedagogu atalgojuma modeļa noslīpēšanu pārņēmusi savā pārziņā, jo izglītības ministre ar to netiek galā: „Es pārņemu vienkārši modeļa saskaņošanu, precizēšanu ar visām pusēm, jo šobrīd finansējums, kas ir pamatmodelim; pašvaldības, pirmkārt, nespēj to pacelt, ja tā pareizi var teikt, un arī jāsaprot – lielās skolas ir satrauktas, ka tām ir samazinātas algas, mazām skolām dubultotas, tur vienkārši jāsaprot ideja.” 

Darbam jaunajā darba grupā koalīcijas partijas deleģēs savus kandidātus kā no lielākām, tā mazākām pašvaldībām, tajā tikšot iekļauti arī izglītības jomas eksperti. 

Jautāta, vai ir pārliecība, ka modeli izdosies ieviest vismaz ar nākamo mācību gadu, Mārīte Seile atsaucas uz koalīcijas vienošanos – ja būs modelis, nauda atradīsies. 

Pagaidām nākamā gada budžetā pedagogu algu reformai ir rezervēta nauda uz nākamā gada 1. septembri no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Straujuma gan neprecizēja, vai tie būs iepriekš minētie 10 miljoni eiro: „Mēs vēl veiksim aprēķinus ar Finanšu ministriju, jo līdz budžeta pieņemšanai Saeimā tas būs jau vairāk vai mazāk skaidrs.”

Atalgojuma modeļa ieviešanai nepieciešamā naudas summa nākamā gada budžetā tiks rezervēta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Tādam risinājumam nepiekrīt Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), atgādinot, ka naudu rezervēja arī pērn, bet nozarē tā nenonāca. Tieši LIZDA aicināja valdību veidot darba grupu, savā ziņā izsakot neuzticību Izglītības ministrijas darbam, Latvijas Radio atzina arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

„Jā, konceptuāli tie elementi, kas ir iestrādāti šajā dokumenta projektā, - mēs tiem piekrītam. Bet ir mazas detaļas, kur mēs redzam – ja tās netiks pilnveidotas, daļai pedagogu tas pasliktinās finansiālo situāciju, pilnīgi visiem pedagogiem palielinās noslogotību. (..) Mūsu iebildumu ir vairāk nekā 20,”  sacīja Vanaga.

Vai iebildumus paust arī kādās protesta akcijās, izglītības darbinieku arodbiedrība varētu izlemt tuvākā mēneša laikā atkarībā no tā, kā veiksies premjeres darba grupai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti