Par praida gājienu Rīgā domas dalās arī pašā seksuālo minoritāšu kopienā

Praida gājiens pulcēs gan homoseksuālus, gan heteroseksuālus cilvēkus. Bet pašā seksuālo minoritāšu  kopienā nav vienota viedokļa, vai Latvijā esam tam gatavi.  

Pirmo reizi praids Rīgā norisinājās pirms desmit gadiem  2005. gadā. 2012.gadā pasākums no "Rīgas praida" pārtapa par Baltijas praidu, bet šogad Rīga, izkonkurējot Barselonu, Milānu un Mančestru, izcīnīja tiesības organizēt vienu no lielākajiem Eiropas valstu geju un lesbiešu, kā arī transpersonu un biseksuāļu kopienas pasākumiem - Eiropraidu.

Sabiedrība šo notikumu uztver divējādi - citi pauž savu atbalstu, piedaloties pašā gājienā, bet citi ir visai ekstrēmi noskaņoti un gājiena dalībniekus izsvilpj vai apmētā ar olām un izkārnījumiem, kā tas Rīgā notika 2006. gadā.  Domas par gājienu atšķīrās arī pašas LGBT kopienas vidū.

Tālivaldis Kronbergs ir gejs, kuram šis būs pirmais Latvijas praida gājiens, taču pirms tam Tālivaldis ir piedalījies Parīzes un Stokholmas praida pasākumos.

“Šeit pat nav jautājums par  kaut kādu speciālu publikas tracināšanu vai izaicināšanu. Es neiebilstu, ka pensionāri vai skolotāji pieprasa lielāku algu vai ja atsevišķi kreisie politiskie spēki, kas pat ir pret Latvijas brīvību, pulcējas - lai pulcējas! Bet tajā pašā laikā es pieprasu tiesības pulcēties sev un tiem, kuri ir gatavi kopā pulcēties ar mani," uzsver Kronbergs.

Savukārt kāds cits homoseksuāls vīrietis savu vārdu nevēlējās atklāt, jo uzskata, ka, to darot publiski, viņš var vēlāk saskarties ar diskrimināciju vai sliktu attieksmi. Vīrietis ir piedalījies Eiropraidos Vācijā un Spānijā un pēc iegūtās pieredzes secina, ka Latvijā praida pasākumus rīkot nevajadzētu. Viņš nav pret gājienu kā tādu, taču uzskata, ka Latvijas sabiedrība praidam vēl nav gatava.

“Tur tā attieksme no pārējiem apkārt esošajiem ir nedaudz savādāka. Viņiem ir saprotams, ka ir tādi cilvēki un tie ir viņu pasākumi, tur viņi arī piedalās, un tirgotāji un visi pārējie zina, ka uz to var nopelnīt. Tas jau viņiem ir megapasākums. Mums Latvijā  līdz tam vēl tālu un dikti,” saka vīrietis.

“Mēs esam pārāk maza valsts un pārāk jauna valsts, lai mums būtu uzreiz viss šis pasākums un mūs baigi labi pieņemtu. Mums vajag nedaudz savādāk uzsākt šo pasākumu. Cilvēkiem dot iespēju aiziet uz klubiem, uz konferenču zālēm - nāciet, paklausieties, pastāstīsim, parunāsim, bet nevis uz ielām. Uz ielām mēs viņus vēl vairāk kaitinām,” uzskata šis vīrietis.

Abi vīrieši atzīst, ka Eiropraida pasākumu dalībnieki lielākoties būs ārzemnieki. Pašmāju geju nevēlēšanos piedalīties viņi skaidro ar bailēm publiski atklāt savu seksuālo orientāciju. Un par to var nebrīnīties. Pirms diviem gadiem veikts pētījums liecina, ka puse no gejiem/lesbietēm Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā bija saskārušies ar diskrimināciju. Liela daļa - 27% - tieši darba vietā.

Lai gan kopienas uzskati par praida rīkošanu Latvijā nav vienoti, kopiena ir priecīga par katru heteroseksuāli, kas ņem dalību šajā gājienā. Par to arī liecina gājiena dalībnieki šogad - gājienā plāno doties ne mazums tradicionāli orientētu cilvēku.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt