Pašvaldības uzņēmums «Rīgas meži» norāda, ka Biķernieku mežu cērt jau četrus gadus, un šīs nedēļas laikā esot plāns noslēgt ap 30 hektāru izzāģēšanas darbus, ko atļāvis Valsts meža dienests.
Taču Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā deputāte Iveta Ratinīka uzsvēra, ka sabiedrībai par vērienīgajiem izciršanas darbiem ir daudz nezināmā.
«Nav skaidrs, vai ciršanas darbi ir meža tīrīšana, kāpēc atsevišķās vietās ir kailcirte, cik daudz mēs no tā esam ieguvuši, vai 30 hektāru meža izciršana pilsētas teritorijā uzskatāma par sapratīgu un nepieciešamu procesu,» pauda deputāte.
Skaidroties, kā ierasts, «Rīgas meži» uz domi bija atsūtījuši Rīgas mežniecības mežzini Uldi Gaisu, kurš stāstīja, ka mērķis ir «mežaudzi padarīt noturīgāku, izretināt, lai paliekošajiem kokiem mazinātu konkurenci ar citiem kokiem».
Visi darbi notiekot likumīgi, turklāt normatīvi ļautu zāģēt pat par 15% vairāk. Savukārt 37 apļveida atvērumos koki tiek nozāģēti atļautajos 2000 kvadrātmetros, lai veidotu dažāda vecuma un struktūras mežaudzi, lai visi koki reizē nepaliktu veci, un tas ir ļoti tālejošs mērķis, norādīja Gaiss.
«Rīgas mežu» pārstāvim gan nācās saņemt opozīcijas deputātu pārmetumus, ka rīdzinieki par tik vērienīgiem mežizstrādes darbiem nav pienācīgi informēti, tādēļ neziņā rodas dažādas spekulācijas. Uldis Gaiss sākotnēji uzsvēra, ka pie meža bijuši informatīvi plakāti, taču drīz vien nācās atzīt, ka tādu nav bijis.
«Secinājumus mēs esam izdarījuši, ka iedzīvotāji jūtas neinformēti, [..] ko mēs plānojam tālāk darīt, man grūti pateikt, es esmu mežinieks,» sacīja Gaiss.
Viņš arī nevarēja pateikt, kāds Rīgai ir finansiālais ieguvums no izcirsto koku realizācijas. Savukārt izdangātos ceļus tiek solīts sakārtot līdz gada beigām.
