Par apkures sezonu bažīgas arī dzīvnieku patversmes; cer uz ziedotāju atsaucību

Šobrīd arī dzīvnieku patversmes ziemu gaida ar bažām, jo ir neziņā, kā apmaksās pieaugošos elektrības rēķinus un citus ar dzīvnieku uzturēšanu saistītos izdevumus. Joprojām vislielākā cerība ir ziedotāju atsaucībai un labvēlībai. Pašvaldības pagaidām atbalstu nesola.

Lai arī paši dzīvnieki to vēl nejūt, bargai ziemai šobrīd gatavojas arī dzīvnieku patversmes. Sadārdzinājums it visā liek tām caurskatīt savas izdevumu pozīcijas un domāt – kur un kā ekonomēt, lai tas nebūtu uz dzīvnieku labturības rēķina.

Dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" pārstāve Danuta Priede sacīja: "Mēs jūtam krīzi, arī mūsu rēķini ir būtiski pieauguši, veterinārie pakalpojumi ir krietni dārgāki, bez tiem mēs nevaram, tā ir viena no mūsu obligātajām komponentēm. Elektrības rēķins mums ir bijis pamatīgs, jo elektrība aiziet visur."

Tikmēr dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāve Diāna Elekse norādīja: "Visu, ko mēs patērējam – elektrību un ūdeni, mēs nevaram ieekonomēt un pateikt dzīvniekiem – šī ziema jums diemžēl būs pavisam auksta. Mēs nevaram  ieekonomēt uz barību, jo ziemā tiem dzīvniekiem, kas dzīvo ārā, un "Ulubelē" tā ir lielākā daļa suņu, kas dzīvo ārā, mēs dodam papildu pārtikas devas, tādā veidā mēģinot viņus sasildīt."

Dzīvnieku patversmē "Ulubele" Stopiņos šobrīd mīt ap 500 dzīvnieku, bet patversmē "Mežavairogi" Ķekavas novadā ap 90 dzīvnieku. "Ulubelei" izdevumos jāparedz vismaz 1000 eiro dienā uz visām izdevumu pozīcijām, bet "Mežavairogos" – ap 400 eiro dienā. 

Kā norādīja Ropažu pašvaldība, tad patversme saņem par katru uzņemto suni vai kaķi uzturēšanas naudu 5 eiro dienā pirmās 14 dienas. Cits atbalsts no pašvaldības pagaidām netiek solīts. Turpmākie izdevumi gulstas uz patversmes pleciem. Lai dzīvniekiem būtu silti un pietiktu ēdamais, patversmes joprojām paļaujas uz ziedotāju labvēlību, kas pēdējā laikā arī ir samazinājusies.

Patversmes "Ulubele" pārstāve Elekse pauda: "Cilvēki krīzes apstākļos nav vairs gatavi tik ļoti atbalstīt, pat ja viņi vēlētos un ļoti gribētu. Viņi baidās riskēt un ziedot naudu, ja viņi paši nezina, kā varēs savilkt galus kopā."

Savukārt dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" pārstāve Priede atzīmēja: "Ja cilvēkam ir jāizvēlas, pabarot bērnu vai uzturēt savu suni, protams, tas būs bērns'; diemžēl, bet daudzas ģimenes būs tieši šīs izvēles priekšā. Un es neliekuļoju – ja cilvēkam pensijas apmērs ir mazāks par rēķinu apmēru, par kādiem dzīvniekiem mēs runājam."

Ziedojumu apmērs ir ļoti mainīgs un to grūti noteikt – kāds ziedo pārtiku, kāds kādu eiro, bet "Mežavairogos" atzina – vidēji vien 5% no vajadzīgajiem tēriņiem. Patversmēs norādīja, ka tagad krīzes apstākļos ir pieaudzis klaiņojošo suņu un patversmēs nodoto dzīvnieku skaits. Krasi krītas arī interese par dzīvnieku adopciju finansiālo apsvērumu dēļ.

Priede pauda: "Tik tiešām ir cilvēki, kas zvana un saka, mēs gribējām, bet tagad brauksim tikai pastaigāties, tāpēc, ka mēs nezinām, ja būs jābrauc prom no valsts, vai mēs varēsim paņemt dzīvnieku līdzi."

Neraugoties uz adopcijas kritumu dzīvnieku patversmēs, joprojām ir cilvēki, kuri gatavi ģimenē pieņemt dzīvnieku. Tādi ir arī Ivita un Verners. Viņi sacīja: "Es domāju, ka viens ģimenes mīlulis vairāk ziemā neko nemainīs. (..) Ja tev mājās ir mājdzīvnieks, viņš padara tavus vakarus siltākus, un tu vari to radiatoru nogriezt mazliet mazāku."

Patversmes aicina neatbrīvoties no saviem mīluļiem krīzes situācijā, bet meklēt risinājumus, vērsties pie dzīvnieku aizsardzības organizācijām vai pašās patversmēs pēc palīdzības un dzīvnieku pārtikas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti