De Facto

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis šķeļ Pašvaldību savienību

De Facto

Deputāti nevēlas ātro kredītu iegrožošanu

Riņķa dancis ap 52 miljonus vērtu pakalpojumu

Par 52 miljonu vērto transporta pakalpojumu «ātrajiem» interesējas četri uzņēmumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 5 mēnešiem.

Par vairāk nekā 52 miljonu vērto konkursu, kurā tiek meklēts pretendents, kas no nākamā gada maija sniegs transporta pakalpojumus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD), interesējušās četras kompānijas, no tām – viens starptautisks uzņēmums, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Vienlaikus veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) publiski izteicies par nepieciešamību šo iepirkumu pārtraukt un “ātrajiem” sevi ar mašīnām nodrošināt pašiem, jo ārpakalpojums nav izdevīgs valstij. Tiesa gan – juridiski lēmums par konkursa pārtraukšanu nav pieņemts.

“Vienotību” pārstāvošais finanšu ministrs Jānis Reirs uzskata, ka trūkst pārliecības, vai aprēķini ir korekti, un uzstāj, ka ārpakalpojumu pārtraukt nevajag, jo tas var radīt nevajadzīgus riskus.

Gribētāji ir

Pretendenti, kuri izrādījuši vēlmi startēt iepirkuma konkursā, ir līdzšinējais pakalpojuma piegādātājs „Rīgas sanitārā transporta autobāze” (RSTA), starptautiskais uzņēmums “Falck”, kas līdzīgu pakalpojumu sniedz Dānijā, Polijā un citur Eiropā.

Vēlmi startēt konkursā sarunā ar “De facto” apliecināja arī “B-Bus”, kas ir pazīstams sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, tostarp nodrošinot mikroautobusu satiksmes reisus Rīgas pilsētā. Agrāk starp šī uzņēmuma īpašniekiem bija „Saskaņas centra” politiķis Aleksandrs Brandavs.

Ceturtais iespējamais pretendents ir ar ekspolitiķa Andra Šķēles ģimeni saistītais uzņēmums “Liepājas autobusu parks”. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns raidījumam “De facto” pauda, ka sākto konkursu pārtraukt nevajag.  

“Ja līdzšinējais līdzekļu izlietojums atzīts par nesaimniecisku, ir jāraugās, lai, vērtējot jauno iepirkumu, tiktu ņemtas vērā pasūtītāja vajadzības un darba izpildes vērtēšanas kritēriji,” pauda Krongorns.

Tomēr jau tagad ir skaidrs – līdz aprīļa beigām, kad esošais līgums beidzas, ilgtermiņa risinājuma vēl nebūs. Jaunam pretendentam mašīnu piegādei vajadzīgi vismaz pieci – seši mēneši, bet labākajā gadījumā konkurss noslēgsies tikai janvārī.

Veselības ministrs uzskata – no konkursa jāatsakās, mašīnas jāpērk pašam dienestam un pašam jānodrošina transporta pakalpojums.

“Mēs tos riskus apzināmies. Mums ir rezerves mašīnas, tās var sakārtot, ar tām var braukt. Tas, ka paliekam bez palīdzības – tāda situācija neveidojas,” mierināja ministrs.

Lielākā atšķirība kopš iepriekšējā līguma noslēgšanas ir fakts, ka pēdējo pāris gadu laikā ar Eiropas fondu līdzekļu atbalstu iegādāts 150 automašīnas. Un, lai dienests pats varētu nodrošināt pakalpojumu arī Rīgas reģionā, tam pietrūkst tikai 40 auto. Turklāt tie ir rezerves automobiļi, kas nepieciešami, ja kāds no tiem, kas ir uz līnijas, sabojājas.

Iepriekš par auto nomu piemaksāts; VM aprēķinus īpaši nepētīja

Līdzšinējo līgumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD ) ar RSTA noslēdza 2010.gada pavasarī. Līgumu par mediķu nodrošināšanu ar transportu noslēdza par konkrētu tarifu. Taču tur bija arī punkts, kas ļāva mainīt cenu un samaksāt vairāk. Autobāzes īpašnieks uzskatīja, ka degvielas cenas ir pārāk augstas, cēlusies minimālā alga, un tas viss jākompensē.

Valsts piemaksāja pie jau nolīgtās summas vēl 707 154 eiro kā kompensāciju degvielai. Cik jāpiemaksā - rēķinājis NMPD pats.

“Summa tika aprēķināta, vadoties pēc tā, kāds bija degvielas sadārdzinājums dienestam, un attiecīgi mēs zinām, cik bija nobrauktu kilometru, par pamatu ņemot degvielas patēriņu, kāds bija dienesta transportlīdzekļiem, nevis ārpakalpojuma sniedzējam, bet tieši dienesta transportlīdzekļiem,” “De facto” sacīja NMPD direktors Armands Ploriņš.

To, ka Autobāzei par  transporta pakalpojumiem piemaksās, zināja gan Veselības ministrija, gan valdība, kas skatīja budžeta pieprasījumu. Tomēr nekādu diskusiju par to nav bijis. Valsts kontrole uzskata – līgums grozīts bez pietiekamas lietderības pārbaudes.

Veselības ministrijas valsts sekretārs atzīst, ka viņi nav pārlieku detalizēti pētījuši NMPD budžeta līdzekļu pieprasījuma pamatojumu.

“Mēs vispārīgi zinām, kam šie līdzekļi ir, bet mēs paļaujamies uz NMPD, un tad viņi attiecīgi vērtē un līguma ietvaros skatās šos jautājumus,” pauda ministrijas pārstāvis.

Papildus tam, Neatliekamās palīdzības dienests Rīgas Sanitārā transporta autobāzei piemaksājis vēl 640 tūkstošus eiro par to, ka autovadītāji veic sanitāra pienākumus. Savukārt Ploriņš pievēris acis, kad mediķiem nācies braukt ar pārlieku vecām mašīnām, lai gan vienošanās paredzēja, ka tarifu samazina par 20%, ja auto vecāks par septiņiem gadiem.

Valsts kontrole secinājusi, ka tāda ir puse no automašīnām, ar kurām Rīgas reģionā uz izsaukumiem brauc mediķi. Soda sankciju nav. Ploriņš skaidro – tas tādēļ, ka dienests nav spējis privātajam kompensēt citu izmaksu celšanos. “Šajā gadījumā, protams, ka daļu risku mēs sedzam. Bet vai visus – to gan man grūti komentēt,” sacīja Ploriņš.

Rīgas Sanitārā transporta autobāzes gada pārskati liecina, ka kompānijas peļņa četros līguma darbības gados bijusi 9,5 miljoni eiro.

Šobrīd sākts jauns konkurss par mediķu un slimnieku vešanu nākamo septiņu gadu laikā. Lai neuzkāptu uz vecā grābekļa, Valsts kontrole izlēma par nestandarta soli un ziņot politiķiem par vēl nepabeigtā revīzijā atklāto. Jo tas liecināja – valsts intereses palikušas novārtā.

Jau pirms diviem gadiem politiķi solīja, ka rīkosies laikus, lai nebūtu jāpakļaujas vienīgā pakalpojuma sniedzēja prasībām, līdzīgi kā tas bija pirms pieciem gadiem. Tomēr pa šo laiku darīts ir, bet izdarīts nav. Vēl šonedēļ finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) valdības sēdē teica: “Te vajag detalizēti izprast, vai valsts var lētāk sniegt pakalpojumu, vai nevar.  No piedāvātajiem aprēķiniem man nerodas šāda pārliecība.”

Joprojām ir diskusijas par to, vai mašīnas, apkopi un šoferus pirkt ārpakalpojumā no privāta komersanta, vai arī auto gādāt pašiem. Skaitļi, ar kuriem operē amatpersonas, atšķiras. Vieni saka – var ietaupīt pusmiljonu darot to pašiem. Un viņi salīdzina ar to naudu, kas faktiski samaksāta RSTA. Otri saka – būs par pusmiljonu dārgāk, bet viņi salīdzina ar Veselības ministrijas budžetā ieplānoto, nerēķinot papildus piešķirto naudu.

“Neteikšu, ka manipulē [ar skaitļiem], bet tā, ka  ir piesardzīgāki risinājumi, kas paredz lielākas rezerves, un  lielākas cenas un izmaksas. Ir riskantāki risinājumi, un tur visu var mazināt, un tas attiecīgi tā – kādu rezultātu vēlas sasniegt,” skaidro VM līdzšinējais valsts sekretārs Rinalds Muciņš.  

RSTA vadītāja Adigjozala Mamedova atbildes raidījumam "De facto":

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti