Ekselences centrā plānota atvērtās pieejas laboratoriju attīstība, kuras varēs izmantot Baltijas jūras reģiona publiski finansētās akadēmiskās un pētniecības institūcijas, kā arī uz inovāciju orientētie uzņēmumi.
Cietvielu fizikas institūtā jau šobrīd netrūkst modernu tehnoloģiju un attīstītu laboratoriju. Ekselences centra attīstības projekts ir vērienīgs, un nozīmīga daļa tajā ir arī jauno prātu piesaistē fizikas jomai un izglītībai, stāsta institūta direktora vietnieks mācību darbā Anatolijs Šarakovskis:
''Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt, pārveidot un uzlabot esošo maģistrantūras programmu fizikā Latvijas Universitātē un arī dokturantūras programmu cietvielu fizikā un materiālzinātnē, lai varētu apmierināt tās vajadzības pēc zinātniekiem, kuras radīsies šajā ekselences centrā. Tāpat arī dzirdam no industrijas, no partneriem, ka cilvēkresursu – zinātnieku vai inženieru - pietrūkst, kas varētu strādāt uzņēmumos, kuri gribētu ražot tehnoloģiskos produktus ar augstu pievienoto vērtību.''
Eiropas Komisijas piešķirtais finansējuma apjoms ekselences centra attīstībai ir 15 miljoni eiro. Šis finansējums paredzēts, lai segtu visas ar centra institucionālo pilnveidošanu saistītās izmaksas. Institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā, fiziķis Andris Šternbergs stāsta, ka nav plānots veidot un celt jaunu ēku ekselences centra attīstībai, bet gan ieguldīt esošajās:
''Jaunu ēku sākumā necelsim, uzlabosim esošās telpas un aizpildīsim jau izbūvētās tīrās telpas ar jaunām iekārtām, tās būs zinātnieku darba vietas. Tāpat šo septiņu gadu laikā mums ir jāuzlabo sava zinātniskā kapacitāte cilvēkresursu jomā. Tie būs doktori, kuri tagad mums ir ap 90, bet pēc projekta jābūt 180 zinātniekiem, kas darbosies centrā.''
Institūta direktors Mārtiņš Rutkis norāda, ka izglītības sistēma Latvijā pēdējos gados kļuvusi akadēmiska, jo pieprasījums praktiskās fizikas jomā ir sarucis. Tāpēc viens no pamata uzdevumiem Moderno materiālu pētniecības un tehnoloģiju pārneses centrā ir radīt vidi, lai valstī varētu rasties tieši jauni augstas tehnoloģijas uzņēmumi.
Projektā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts arī sadarbosies ar Zviedrijas zinātniekiem un pieredzējušiem ''start-up'' uzņēmumu veidotājiem.
Pētnieki projektā arī iezīmējuši pētniecības virzienus, kuros centra darbiniekiem jāstrādā – tie ir plāno kārtiņu un pārklājumu tehnoloģijas, materiāli mikroelektronikai un fotonikai, nanomateriāli, kā arī teorētiskā modelēšana un fizikālo procesu pētīšana.
Par vienu no pētniecības virzieniem papildināja institūta vadošais pētnieks Andris Anspoks:
''Kas ir fotonika? Tas nozīmē, ka vai nu mēs gaismu izspīdinām, vai uztveram un kaut ko darām. Mēs darbojamies ar lietām, kas palīdz sakaru nodrošināšanā pa gaismas vadiem, arī līdz dzīvoklim jau nonāk optiskais internets. To visu vajag arvien ātrāk, ātrāk un vairāk, un tur vajadzīgi daudzi materiāli. Un tie ir arī uzņemumi, kas var šis iekārtas ražot un kuriem ir mežonīgs noieta tirgus. No otras puses, mums visās kamerās ir fotodetektori un vēl viss kas, varbūt mēs izstrādāsim labāko nakts redzamības iekārtu, kas to zina.''
Bez projektu konkursā piešķirtajiem līdzekļiem papildus centra zinātniskās infrastruktūras pilnveidošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 16 miljonus eiro no Eiropas struktūrfondiem, ko administrē Izglītības ministrija un Ekonomikas ministrija.
