Šobrīd neviena valsts iestāde nespēj pateikt, cik tieši Ukrainas iedzīvotāju iebraukuši Latvijā ar savu transportlīdzekli. Taču likums, ka triju mēnešu laikā transporta līdzeklis jāreģistrē, ir spēkā arī Ukrainas bēgļu mašīnām.
"Uz doto brīdi kādi reģistrācijas vai pārreģistrācijas gadījumi CSDD nav notikuši. Pēc šiem trim mēnešiem jāiet ierastie ceļi, kā jebkuram cilvēkam, kurš vēlas reģistrēt transporta līdzekli Latvijā," skaidroja CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.
Piemēram, Ukrainā ir cita automašīnu uzskaites sistēma nekā Latvijā. Tādas kā mūsu valstī regulārās tehniskās apskates nav – tās esot tikai kravas automašīnām un autobusiem. Iebraucot Latvijā, daļa autovadītāju no Ukrainas ir neziņā par turpmākos rīcību, tomēr ir gatavi pielāgoties prasībām.
"Neko mēs nezinām. Mēs atbraucām. Kā es saprotu, Eiropas Savienības teritorijā ar ukraiņu numuriem ir tie trīs mēneši jeb deviņdesmit dienas. Ja tu atrodies citā valstī, tev ir pienākums saprast vietējos likumus un to, ka te arī ir soda sankcijas," atzina no Ukrainas ar savu auto atbraukušais Ivans.
"Mēs braucām divas dienas cauri Polijai. Ceļš labs, te gan ar jūsu stāvvietām grūtāk saprast, jo savādāki noteikumi, bet citādi viss labi. Man apdrošināšanu iedeva uz mēnesi uz Polijas robežas, par tālāko būs jānoskaidro," teica no Ukrainas ar savu auto atbraukusī Jekaterina.
Kamēr transportlīdzeklis nav piereģistrēts Latvijā, apdrošināšanas gadījumiem Ukrainas civiliedzīvotājam jābūt tā saucamajai zaļajai kartei, kuras darbības principu var pielīdzināt OCTA polisei.
"Ir karš un tamlīdzīgi, bet tai pašā laikā mēs esam saņēmuši informāciju no Ukrainas Zaļās kartes biroja, ka viņi pat tagad ir spējīgi strādāt, arī apdrošinātāji ir spējīgi strādāt. Vismaz daļa no viņiem. Un, ja klients sazinās ar viņiem pat attālināti, viņi ir spējīgi izsniegt zaļo karti," skaidroja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrēvics.
Valsts policijā atzīmēja, ka likumi Latvijā attiecas uz visiem, arī ārvalstniekiem, taču šeit process ir sarežģītāks.
"Gadījumā, ja ārvalstu pilsonis iekļūst ceļu satiksmes negadījumā, tādā gadījumā šeit pastāv iespēja sastādīt saskaņoto paziņojumu starp dalībniekiem, ja visi apstākļi pieļauj. Ja apstākļi nepieļauj, tad negadījumu reģistrē Valsts policija," norādīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Ceļu satiksmes negadījuma vai pārkāpuma vietā policija vainīgajam autovadītājam, tajā skaitā arī ārvalstniekam, lēmumu paziņo uzreiz, vai nosūta to uz e-pasta adresi.
"Šobrīd šī situācija ir tik tālu atrisināta, ka tiešām šī informācija ir pieejama tūlīt un uzreiz pēc paša notikuma. Un, ja tiek piemērots naudas sods, tad attiecībā uz ārvalstu vadītājiem ir noteikta kārtība, ka šis naudas sods ir jāsamaksā pārkāpuma vietā, pretējā gadījumā vadītājam tiek aizturēta vadītāja apliecība līdz naudas soda apmaksai," skaidroja Jančevskis.
Reģistrēt auto Latvijā varēs tad, kad visi piemērotie sodi būs nomaksāti. Visi ceļu satiksmes pārkāpumi uzkrājas Valsts policijas datu bāzē un tiekot monitorēti.
