Pēc viņa paustā, tieši un burtiski Ukraina dod Latvijai laiku sagatavoties un Latvijai ir jārīkojas tagad, lai nodrošinātu spēju iebrucēju veiksmīgi atturēt.
Šobrīd Ukraina ir novājinājusi Krievijas armiju tiktāl, ka jebkādu jaunu uzbrukumu tā varētu spēt izvērst ātrākais pēc diviem gadiem. Tieši un burtiski Ukraina mums dod laiku sagatavoties. Mums ir jārīkojas tagad, lai nodrošinātu spēju iebrucēju veiksmīgi atturēt!
— Artis Pabriks (@Pabriks) July 15, 2022
3/10
Aizbildināšanās, ka VAD nevarot pieņemt, jo tuvojas vēlēšanas, neiztur nekādu kritiku, uzskata politiķis.
"Ir karš un Krievija negaidīs. Laika novilcināšana ir klasiska Latvijas nespēja būt efektīviem. Tieši tāpēc bieži pavadām laiku garās diskusijas, bet pieņemt lēmumus nespējam," uzsver ministrs.
Pabriks agrāk teicis, ka obligātais dienests nav risinājums un Aizsardzības ministrija (AM) cerējusi uz brīvprātības principu, taču armijas rindas šajā laikā nav pietiekami papildinātas. Sarunas par VAD jautājumu aktīvi atsākušās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
"Tam ir praktisks iemesls - reti kurš ticēja, ka iebrukums un tam sekojošs karš, kas pielīdzināms iepriekšējiem pasaules kariem, ir iespējams. Mūsu kaimiņvalsts pierādīja, ka mums ir jāgatavojas arī savu teritoriju aizstāvēt pret nežēlīgu un skaitliski lielu pārspēku," tagad uzsver ministrs.
Pabriks arī informē, ka kopš februāra Zemessardzē pieteikušies 3048 kandidāti, bet kopumā patlaban šajā brīvprātīgo struktūrā dienē 9500 cilvēki.
Profesionālajā dienestā ir aptuveni 7000 karavīru. Lai tieša uzbrukuma laikā nosargātu Latviju, nepieciešami 40 000 līdz 50 000 profesionāli sagatavotu cilvēku.
Lai arī pa laikam izskan viedoklis, ka VAD izmaksas būs ļoti augstas, Pabriks atgādina, ka sākotnēji ieguldījumi būs minimāli - aizsardzības resors izmantošot esošo infrastruktūru un personālu.
No 2025. līdz 2026.gadam būs nepieciešami ieguldījumi aptuveni 60-70 miljonu eiro apmērā. Lielāka summa 100-120 miljonu eiro apmērā būtu nepieciešama pēc pieciem gadiem, kad plānots iesaucamo jauniešu skaitu ik gadu palielināt.
Precīzi skaitļi būs zināmi tad, kad būs skaidras VAD aprises, pauž Pabriks. Tie var mainīties atkarībā no pārejas perioda, inflācijas, materiāltehniskā nodrošinājuma, skaidrojis ministrs.
Tāpat Pabriks norāda par nepieciešamību Latvijā palielināt NATO spēku klātbūtni un par to panākts pozitīvs rezultāts jūnijā notikušajā samitā Madridē.
"Mēs atrodamies vēsturiskā brīdī - esot NATO dalībvalsts ar spēcīgu armiju un augstu sagatavotību, esam drošāki kā jebkad iepriekš, taču ir pienācis laiks skatīties realitātei acīs un spert nākamo soli mūsu aizsardzības nodrošināšanai," uzsver ministrs.
Jau ziņots, ka AM sagatavojusi VAD reformu. Saskaņā ar AM plānu, VAD pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada janvāra dienestam varēs pieteikties brīvprātīgi.
Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - janvārī un jūlijā. Tāpat būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Varēs iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt līgumu par piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē. Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienests.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija rosina no 2023. gada pakāpeniski 5 gadu laikā ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu. No 2023. gada 1. janvāra pirmajā posmā dienestam varētu pieteikties brīvprātīgi. Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dienestā iecerēts iesaukt arī ārvalstīs mītošos pilsoņus, un pie atbilstoša finansējuma piešķiršanas dienests varētu būt obligāts arī sievietēm.
Ministrijas piedāvājums paredz iespēju izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienests, Zemessardze (līgums uz 5 gadiem, 20 dienas gadā), vada komandiera kurss augstskolā, alternatīvais dienests.
