SIA “Rīgas meži” Mežsaimniecības daļas vadītājs Jānis Ģērmanis skaidroja, ka uzņēmumā “Rīgas mežos” ir iedibināta kārtība, ka situācijās, kad tiek skartas kaut kādas teritorijas, kur līdzās ir ciemati, sabiedrību informē par plānotajiem darbiem.
“Jāsaprot, ka ar katru iedzīvotāju tīri fiziski to nav iespēju izdarīt. Tāpēc šādos gadījumos labākais risinājums ir – un mēs to arī darījām – runāt ar kooperatīva valdi,” skaidroja Ģērmanis.
Kooperatīva iedzīvotāji tagad sadalījušies divās nometnēs – vieni, valdi ieskaitot, uzskata, ka mežs jāgāž nost, jo tas apdraud elektrolīnijas.
Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “Vasara” valdes priekšsēdētājs Māris Biele stāstīja, ka elektrolīnijas tika ievilktas pirms 40 gadiem, “koki bija mazi, un neviens par to neuztraucās”.
“Pašreizējā momentā koki ir pa 40 gadiem izauguši lieli, un ir sākušās problēmas,” norādīja Biele.
Saskaņā ar valdes priekšsēdētāja stāstīto viens koks uz elektrolīnijām uzgāzies jau pirms četriem gadiem, bet vēl viens pērn, Vecgada vakarā.
“Pēc šī te gadījuma mēs ar “Rīgas mežiem” mēģinājām rast risinājumu, kādā veidā tikt vaļā no šiem kokiem, lai ap elektrolīnījām būtu nocirsti tādā attālumā, lai neviens koks nevarētu uzkrist elektrolīnijām,” norādīja Biele.
Tomēr liela daļa kooperatīva iedzīvotāju uzskata, ka valde rīkojas pret viņu interesēm un ka mežs obligāti jāsaglabā, lai skaisto ainavu aiz loga nenomainītu skats uz izcirtumu. Viņi pat nosūtījuši vēstuli ar 102 parakstiem novada domei un “Rīgas mežiem”.
“Mežs ir tas aizsargs, kas arī mums tagad ir jāsargā. Šajā situācijā, kur dārzkopības kooperatīva valde varētu rīkoties kooperatīva biedru un iedzīvotāju interesēs, ir izveidojies pilnīgi pretējs scenārijs,” sacīja dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “Vasara” iedzīvotāja Karmena Jakovela.
“Rīgas mežu” Mežsaimniecības daļas vadītājs Jānis Ģērmanis savukārt skaidroja - ja iedzīvotāji apšauba valdes spēju pārstāvēt viņus, tā ir viņu iekšējā lieta,” mēs varam nedaudz pagaidīt, lai viņi savā starpā vienojas un saprot, un tad, lai mēs skaidri zinām, ar ko mums runāt.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības prezidents Viesturs Ķerus raidījumam pauda, ka “Latvijas mežu apsaimniekošanā tā lielā problēma ir, ka netiek ņemtas vērā sabiedrības intereses un dabas aizsardzības intereses, jo normāla, ilgtspējīga meža apsaimniekošana, kā tas arī politiskos dokumentos ir rakstīts, balstās uz trim kājām – ekonomiskās intereses, sabiedrības intereses un dabas aizsardzības intereses. Bet reālajā dzīvē liels uzsvars ir uz ekonomiskajām”.
Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktora vietniece Meldra Priedēna raidījumam atzina, ka formāli izciršanai paredzētie koki ir “mežs parastais, nav ne aizsargājama teritorija dibināta, nav šobrīd konstatēti biotopi”.
“Bet paskatoties, ka ir apdzīvota vieta un šī vecā meža aura – un ne tikai aura vien, viņa kalpo gan mikroklimatam, gan no vēja aizsargā šo apdzīvoto vietu, gan tas ir estētiskais baudījums, gan visādā veidā veselības uzlabošanai, gan visam pārējam… Vai tiešām šī ir tā vieta, kas ir jāizcērt un jāpadara plika?” sacīja Priedēna.
Olaines novada domē uzsver, ka šāds jautājums aktualizējas laiku pa laikam, jo šeit saduras iedzīvotāju intereses, kuri mežu uztver kā rekreācijas teritoriju, un meža īpašnieku ekonomiskās intereses.
Olaines novada domes priekšsēdētāja padomnieks Kristaps Kauliņš atzina, ka situācija ar konkrēto teritoriju blakus Viršu ciemam pašvaldībai ir zināma, “mēs esam sākuši sarunas ar “Rīgas mežiem” - pirmkārt, aicinājuši viņus pārskatīt plānus par kailcirtes lielumu [...] un esam izteikuši piedāvājumu, ka mēs esam gatavi vai nu mainīt šo mežu pret līdzvērtīgu pašvaldībai piederošu, vai arī iznomāt un tad apsaimniekot ar saudzīgākām metodēm”.
