Jurkjāni tiesa gada sākumā atzina par vainīgu informācijas noplūdē par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operāciju. Bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savā pēdējā darba dienā viņai un vēl vairākiem prokuroriem pateica, ka KNAB grasoties aizturēt Jelgavas prokuratūras prokurori Zinaīdu Egli par iespējamu kukuļņemšanu. Jurkjāne to izstāstīja savam vīram, un tālāk informācijas noplūde sasniedza iespējamo kukuļdevēju.
31. maijā stājās spēkā notiesājošs spriedums. Jurkjānei piespriests 12 500 eiro naudas sods, turklāt atbilstoši likumam viņa prokurores amatu ieņemt vairs nevar. Tomēr Jurkjāne iestādē turpina strādāt par juristi prokuratūras Administratīvā direktora dienestā. Šo amatu viņa sāka pildīt pēc tam, kad apsūdzības dēļ no prokurores amata Jurkjāni atstādināja.
Stukāns skaidroja: "Viņa sniedz juridisko atbalstu saistībā ar iekšējo normatīvo aktu sakārtošanu, kas attiecas uz finansiāli saimnieciskiem jautājumiem. [..] Viņai nav pielaides ne valsts noslēpumam, ne informācijas sistēmām, ne kaut kāda veida datiem, kas saistīti ar prokurora funkciju izpildi."
Uz jautājumu, vai amatam nebūtu labāk atrast kādu, kas nav tikko kā notiesāts, Stukāns atbildēja ar kritiku par juristu kvalitāti Latvijā.
Prokuratūras rīkotajos konkursos esot grūti atrast spējīgus darbiniekus, savukārt Jurkjāne strādājot labi.
"Diemžēl Latvijā, kā saka, mums nav pamata šobrīd lepoties ar milzīgu iespēju izvēlēties augsti kvalificētus juristus. Ja mēs vērtētu viņu kā juristu, tad tiešām ir pamats atzīt – ir ar augstu kvalifikāciju," viņš sacīja.
Pati Jurkjāne sarunai ar Latvijas Televīziju nepiekrita.
