Par nēģu zveju Carnikavā vēstures raksti stāsta jau kopš 17. gadsimta, un arī mūsdienās vietējie zvejnieki joprojām ķer un pārstrādā nēģus. Tos ir atļauts zvejot no 1. augusta, bet īstā sezona sāksies rudenī, un pagaidām tā solās būt labāka kā iepriekšējā.
"Augustam [šis nēģu apjoms] ir ļoti labs. Tik karsts laiks, un tas nēģis ienāca. Tas ir labi!" prieku neslēpj SIA "Zibs" valdes priekšsēdētājs Māris Miglāns.
Šogad arī pilnībā attaisnojies Carnikavai sen piedēvētais nosaukums - "Nēģu karaliste", jo apaļmutis, kas atļautajā laikā nozvejots Gaujā pie Carnikavas iekļauts ES nacionālo produktu reģistrā un tam piešķirta aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde - "Carnikavas nēģis". "Esmu pārsteigts, ka viņš sen jau nav iekļauts tajā sarakstā. Piemēram, Anglijā visi nēģi ir izmiruši. Mums, Latvijā, tie vēl ir, un mēs viņus varam ēst. Ja Anglijā kāds atrodas, tas ir iekļauts Sarkanajā grāmatā. Mēs varam būt ļoti laimīgi, ka mums te vēl pastāv kaut kas tik unikāls, kas citās valstīs ir pazudis," norādīja šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.
Carnikavas nēģi ir pirmais pārtikas produkts, kas iekļauts ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.
Pagaidām gan ieguvumi vēl nav jūtami, bet tādi noteikti būšot. "Domāju, ka šeit jau var runāt ne tikai par mums, bet visu Latviju, jo, pirmkārt, visa Latvija jau tiek identificēta ar šo kvalitāti zīmi - "Carnikavas nēģis". Bez tam daudzi citi nēģu cepēji izmantoja Carnikavas nēģa vārdu. Šobrīd viņi to nedrīkstēs izmantot," atzīmēja Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (ZZS).
Carnikava iesaistījusies arī septiņu gadu programmā, kuras laikā Gaujā tiks ielaisti vairāk nekā 20 miljoni nēģu mazuļu.
