Saeimas darba grupa, kas strādāja ar VDK dokumentu publiskošanas jautājumu, izstrādātajā likumprojektā aicina, līdzīgi kā VDK dokumentu pētnieku komisija, visus materiālus kā vienotu vēsturisku dokumentāru mantojumu nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam, kur tie glabājami mūžīgi un būtu publiski pieejami nākamajām paaudzēm
Saeimas atbildīgā darba grupa piedāvā saglabāt Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, kas turpinātu veikt savas funkcijas darbā ar aģentu kartotēku. Proti, centrs turpinās dot izziņas privātpersonām vai drošības iestādēm, prokuratūrai vai tiesai un citām institūcijām par sadarbības fakta pierādīšanu. Tikai centra darbiniekiem paralēli uzdotu digitalizēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās esošos VDK materiālus, lai to oriģinālus nodotu Nacionālajam arhīvam.
Darba grupas vadītājs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) stāstīja, ka izstrādātajā likumprojektā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" arī norādīts, ka turpmāk dokumentu publisku pieejamību nosaka Saeima, nevis Ministru kabinets.
Likumprojektu atbalsta gan Tieslietu ministrija, gan arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras paspārnē darbojās čekas dokumentu pētnieku komisija.
Savukārt Kultūras ministrija norādīja, ka atbalsta likumprojektu, ja tiek piešķirts finansējums - nepieciešamie 140 tūkstoši eiro. Nacionālā arhīva vadītāja Māra Sprūdža pauda - ja naudu piešķirtu šogad ne vēlāk kā septembrī, tad uzdevums būtu izpildīts līdz nākamā gada maijam. Par prasīto naudas summu nepieciešams sagatavot dokumentu glabātavu un lasītavas.
Finanšu ministrija savukārt norādīja, ka līdzekļus no budžeta neparedzētiem gadījumiem nevar piešķirt, jo likumprojekts nav neparedzēts gadījums, tāpēc aicināja naudu meklēt atbildīgo ministriju resursos vai gaidīt nākamo gadu.
Pirms pāris gadiem izveidotās čekas dokumentu pētnieku komisijas gala ziņojums par čekas maisu publiskošanu bija jāiesniedz valdībai līdz maija beigām, taču tas arvien nav noticis. Arī atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija to vēl nav saņēmusi. Ziņojums gan ticis iesniegts Latvijas Universitātē 8. jūnijā, bet tas neesot pieprasītajā dokumentu formātā. Saeima ziņojumu cer ieraudzīt, kad par likumprojektu diskutēs 2. lasījumā.
KONTEKSTS:
Saeima jau 2014. gada maijā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc 2018.gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā.
Pētnieki lēmuši, ka VDK dokumenti būtu nododami Nacionālajam arhīvam, kur tie jebkuram būtu brīvi pieejami izpētei. Arī rosināts digitalizēt un publiskot čekas aģentu kartotēku tās oriģinālajā veidolā. Tomēr pirmajā ziņojuma variantā nav ietverti secinājumi par Satversmes aizsardzības biroja telpās pētītajiem dokumentiem.
