Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien preses konferencē Maskavā paziņoja, ka drīzumā tikšot sākts projekts “Krievu skola ārzemēs”. Tā ietvaros Krievija iecerējusi par savu naudu Baltijas valstīs veidot skolas, kurās mācības notiktu krievu valodā un pēc Krievijas izglītības standarta. Tomēr Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas atbild par izglītības iestāžu reģistrēšanu un licenzē to programmas, uzsver, ka Krievijas iecere nav īstenojama.
Šobrīd Izglītības likums nepieļauj iespēju ārvalstu juridiskām fiziskām personām šeit Latvijā dibināt izglītības iestādes vai to filiāles. Vēl vairāk - varētu teikt, ka jebkurai izglītības iestādei Latvijā ir jāīsteno Latvijas izglītības standarts un nekādā gadījumā neviens normatīvais akts neparedz kādai izglītības iestādei Latvijā īstenot citas valsts izglītības saturu,” norāda IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.
Viņa skaidro, ka Latvijā gan ir starptautiskā skola, kurā mācās dažādu diplomātu bērni, bet tā ir atvērta pēc Latvijas un ASV starpvaldību līguma. Līdz ar to, lai īstenotos Krievijas plāni, tiem būtu jāsaņem atbalsts no Latvijas varas augstākā līmeņa. „Panorāmas” aptaujātie ministri gan šādu iespēju kategoriski izslēdza.
„Šāda prakse, pirmkārt, nebūtu pieļaujama politiski. Katra valsts ir atbildīga par savu skolu sistēmu, un skolu dibināšanu nosaka stingri noteikumi. Latvijā ir ārvalstu dibinātas skola - tā ir Rīgas Starptautiskā skola, par kuru ir īpašs līgums. Latvijā skolu dibināšanas procedūra ir stingra, programmas ir licencētas, un es gribētu atgādināt, ka visās Latvijas skolās ir jāīsteno tieši Latvijā veidotas programmas,” nepārprotamu viedokli pauž jaunā izglītības ministre Ina Druviete (“Vienotība”).
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) uzsver: „Likums skaidri pasaka, ka Latvijā ir tikai viens standarts – tas ir Latvijas izglītības standarts un tikai izņēmuma gadījumos starpvaldību līguma formā var būt atkāpes. Es neredzu nekādu vajadzību un nepieciešamību slēgt tādu līgumu ar Krievijas Federāciju.”
Saeimā par izglītību atbildīgās komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK) Krievijas plānos saskata bīstamu tendenci: „Krievija patiesībā ar pašreizējo politisko situāciju vēlas atjaunot bijušās PSRS ietekmes sfēras un izjaukt to Eiropas drošības arhitektūru, kāda tā nostiprinājās pēc aukstā kara. Bet protams, ka Krievija var vienu vēlēties, bet Latvijas valsts nostāja ir pret šādu skolu izveidi.”
Vienīgi Saeimas opozīcijā esošā „Saskaņas centra” pārstāvis Igors Pimenovs atzīst, ka šo ieceri uzskata par atbalstāmu, jo tā uzlabotu krieviski runājošo bērnu iespējas mācīties valodā, kurā viņi runā savā ģimenē.
Viņš uzskata, ka Krievijas un Latvijas izglītības standartu nesavietojamība neesot neatrisināma problēma. „Katrā ziņā es domāju, ka vienkārši pateikt uzreiz no sliekšņa „nē”, ka mēs to neatbalstīsim, tas nebūtu politiski prātīgi, man liekas, atteikties no iespējas nodrošināt to funkciju, kas ir jāveic valstij, izmantojot citu valstu finansējumu, nebūtu lietderīgi,” saka Pimenovs.
Krievijas ārlietu ministra izteikumi jau izraisījuši asu pretreakciju arī Lietuvā un Igaunijā.
