"Ļoti aktīvi mums šogad piepildījās Zemessardzes rindas, un mēs ar pilnu atbildību varam teikt, ka mēs esam sasnieguši 10 000 zemessargus. Tas principā [notika] tādā milzīgā tempā. Protams, tas ir, pateicoties tam, ka sabiedrība, mūsu pilsoņi reaģēja uz to apdraudējumu, kas ir noticis tieši Ukrainas un Krievijas kara dēļ," teica Kalniņš.
Viņš atzina, ka arī NBS nav samazināts skaitliskais sastāvs. "Ļoti grūti ejot šim rekrutrēšanas procesam, mēs esam tomēr pozitīvi pieaudzējuši savu skaitu. Un es ar tādām cerībām tomēr raugos uz to, ka Latvijas pilsoņi izvēlēsies kaut varbūt neilgu laiku pavadīt dienestā bruņotajos spēkos, pilveidojot sevi un tādā veidā zināmu artavu atdodot mūsu valsts suverenitātes aizsardzībai ar dienestu bruņotajos spēkos," teica Kalniņš.
NBS komandieris atzina, ka, lai gan Valsts aizsardzības dienesta likums vēl nav pieņemts, NBS tam gatavojas, lai varētu uzņemt Latvijas pilsoņus obligātajā dienestā.
Obligātajam dienestam, Kalniņa ieskatā, būtu jābūt pakļautiem visiem Latvijas pilsoņiem, izņemot tos, kuriem ir veselības problēmas un sodāmība.
Līdz ar Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu tiktu stiprinātas Latvijas aizsardzības spējas.
Jautāts, kas vēl ir jāizdara Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai un Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai kopumā, NBS komandieris sacīja, ka NBS vēl lielākā mērā ir jāsagatavo instruktoru sastāvs, kas profesionāli un atbildīgi strādātu ar tiem pilsoņiem, kas tiktu iesaukti obligātajā militārajā dienestā. Tāpat nepieciešams sagatavot infrastruktūru, nodrošinot atbilstošus sadzīvies apstākļus, formas tērpus un bruņojumu. "Tātad ļoti plašs loks, kas ir nepieciešams," sacīja Kalniņš.
Viņš vienlaikus norādīja, ka vēlas nomierināt Latvijas sabiedrību par valsts aizsardzības spējām. "Mēs stingri mācāmies, pilnveidojamies un bruņojamies, un mēs arī ar šo pozītīvismu vēlamies dalīties īpaši šodien [Lāčplēša dienā]," teica NBS komadieris.