Vienošanās īstenošanai Latvijai būs jānodrošina nepieciešamā infrastruktūra karavīru izvietošanai, nepieciešamā finansējuma atvēlēšana un iespējamu attiecīgu izmaiņu likumos veikšana, lai atļautu ārvalstu armijas vienības uzturēšanos valstī. Latvija nevar tikai prasīt aizsardzību no citiem, un atbilstoši saistībām būs arī jāturpina palielināt aizsardzības budžetu.
NATO samitā nolēma četrās valstīs izvietot kaujas grupas: ASV vadīs bataljonu Polijā, Lielbritānija - Igaunijā, Vācija - Lietuvā un Kanāda – Latvijā. Vienošanās īstenošanu vēl apspriedīs Latvijas un Kanādas amatpersonas. Sestdien Varšavā tiksies Kanādas premjers Džastins Trudo un Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien Kanādas premjerministrs ieradīsies Rīgā, kā arī gaidāms, ka Aizsardzības ministrijas amatpersonas drīz dosies uz Kanādu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs preses konferencē uzsvēra, ka atsevišķa bataljona izvietošanu katrā valstī nosaka militāro ekspertu riska analīzes izvērtējums. No piecu simtu līdz tūkstoš militārpersonu izvietošana katrā valstī atspoguļo faktiskās vajadzības, turklāt vēl pirms pāris gadiem nebija pat runas par tik ievērojamu spēku izvietošanu pie alianses austrumu robežas.
Signāls Krievijai ir nosūtīts ļoti skaidrs, un samita kuluāros pat joko, ka Baltijā var pateikties Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Tajā pašā laikā ir izpratne, ka nedrīkst izolēt Krieviju, kas ir daļa no Eiropas drošības telpas. Tādēļ nākamnedēļ notiks NATO un Krievijas padomes tikšanās, lai izskaidrotu samitā pieņemtos lēmumus un meklētu sadarbības punktus.
NATO samitā valdīja pārliecinoša vienotība par nepieciešamību izvietot papildu spēkus Baltijas valstīs un Polijā. Nepārprotamu atbalstu pauda arī dienvidu reģiona valstis, kurām Krievijas aktivitātes varētu nešķist prioritāras.
