Lai nepieļautu dzīvojamās mājas īpašnieku un citu mājā dzīvojošo personu inficēšanos ar legionelozi, mājas pārvaldītājam regulāri būtu jāveic ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu apsekošana un novērtēšana, kā arī riska faktoru novēršana.
Legioneloze jeb leģionāru slimība
Saslimšanu var izraisīt legionellas baktērija.
Tā ir relatīvi reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā plaušu karsonis.
Kā izvairīties no inficēšanās?
- Dzīves vietā aukstā ūdens temperatūra jābūt zem +20 grādiem, karstā – virs +50 grādiem.
- Svarīgi ir regulāri tīrīt un dezinficēt dušu galviņas.
- Reiz nedēļā dažas minūtes jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti.
Savukārt, konstatējot dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmā infekcijas izraisītāju klātbūtni, ēkas pārvaldītājam būtu pienākums nekavējoties brīdināt mājas īpašniekus un citus tās iedzīvotājus, sniedzot informāciju par attiecīgo slimību un ieteikumus tās profilaksei, kā arī informēt par pasākumiem, lai novērstu iedzīvotāju inficēšanās risku.
Tāpat Slimību profilakses un kontroles centram uzdots pārskatīt iekšējās procedūras, lai ēku apsaimniekotāju un iedzīvotāju informēšana un brīdināšana notiktu iespējami operatīvākajā veidā.
Ziņots, ka februārī kādā daudzdzīvokļu nama ūdensvadā Aizkrauklē izplatījusies leģionāru slimību izraisošā baktērija. Tomēr Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) norāda - pēdējos piecos gados Latvijā nav novērojams būtisks šādas saslimšanas gadījumu skaita pieaugums.
Šogad SPKC redzeslokā nonākuši 11 gadījumi – astoņos no tiem apstiprināta legioneloze un pārējos trīs ir aizdomas par šo slimību, taču tos vēl izmeklē. Pacientu vidū ir viens bērns. Trīs ar leģionāru slimību saslimušie miruši.
