Velosatiksmei veltītā diskusijā Saeimas Iekšlietu komisijā CSDD minēja, ka obligātās apliecības ir viena no galvenajām plānotajām pārmaiņām nākotnē.
Velosipēdisti vēlētos plašākas tiesības un jaunas priekšrocības attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Plašāka velosipēdu izmantošana ļautu ievērojami atslogot satiksmi un padarītu to videi draudzīgāku.
Tomēr šīs ieceres gan sabiedrībā, gan arī no atbildīgo iestāžu puses tiek vērtētas neviennozīmīgi, jo pēdējo gadu laikā vērojamais straujais velosipēdistu skaita pieaugums ir nesis arī cietušo skaita pieaugumu. Par to lielā mērā ir atbildīgi arī paši velosipēdisti, ļauj secināt Ceļu satiksmes drošības direkcijas vadītāja Andra Lukstiņa teiktais.
Lukstiņš komisijā pauda, ka velosipēdistu skaits aug, un aug arī negadījumu skaits šogad gājuši bojā divi riteņbraucēji, vēl 73 guvuši ievainojumus. Problēmas rada arī tas, ka, pieaugot riteņbraucēju skaitam, pieaug arī „vēlme būt pārākiem par citiem satiksmes dalībniekiem”, atzina Lukstiņš.
Lukstiņš uzsvēra, ka velosipēdu satiksmes dalībniekiem jau šobrīd ir nodrošināti liberālāki noteikumi, tomēr tas ir radījis nepieciešamību arī pēc pastiprinātas kontroles un izglītības.
Viņš lūdza komisijas atbalstu bērnu izglītošanai, lai apmācības notiktu ar profesionāliem skolotājiem, jo nav svarīgi „iekalt normas no galvas”, bet ir svarīgi veicināt pareizu attieksmi, kā braukt pa ceļiem.
Velobraucēju organizācijas kopumā satiksmes drošības institūciju ierosinājumus vērtē ar sapratni, tomēr Latvijas Velobraucēju apvienības vadītāja Viestura Silenieka teiktais liecina, ka velobraucēji par nozīmīgāko uzskata sev piemērotas infrastruktūras attīstību.
Silenieks norādīja, ka veloceļu izbūves izmaksas varbūt ir līdzīgas autoceļu būvniecības izmaksām, taču veloceļu kalpošanas laiks ir 30 gadi, ko pierāda, piemēram, veloceliņš uz Jūrmalu, kas gan ir sliktākā stāvoklī, bet aizvien kalpo. „Parādiet man autoceļu, kas nokalpo 30 gadus!” norādīja Silenieks.
Eiropā pērn velobraucēju organizācijas savās interesēs nāca klajā ar radikālāku ierosinājumu pilsētās noteikt maksimālo automašīnu kustības ātrumu 30 kilometri stundā, tomēr šī iniciatīva guva ļoti niecīgu atbalstu.
