Muzejam mūsdienās jābūt diskusiju raisītājam, izglītotājam un draugam, uzskata Lolita Tomsone. Viņa ir Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja un ikdienā par ļoti sarežģītām tēmām mēģina stāstīt arī bērniem.
"Izraēlas skolu koris bija atbraucis, viņi kā atver durvis, tā viss ar jautājumiem sākas - kur, kāpēc, kas notika pēc kara, kāpēc jums rej suns, kāpēc jums ir tās būdiņas. Viņi visu apgūst caur jautājumiem, tas stāsts varbūt nav tik viendabīgs, bet tu atbildi uz jautājumiem, kas patiešām ir. Ar Latvijas bērniem tas ir atkarīgs no skolas vai tā, cik viņi paši atvērti, no temperamenta," zina stāstīt Tomsone.
Žaņa Lipkes memoriāls ir viens no jaunākajiem Latvijas muzejiem. Tas ir privāts, taču izgājis valsts akreditāciju un saņem arī valsts budžeta līdzekļus.
"Cilvēki iet uz muzejiem, jo muzeji ir kļuvuši ne tikai [tadas vietas], kur tu aizej uz izstādi, bet, kā mūsu muzejā un arī citur, ir diskusijas, pasākumi, ir filmas, ir tāda kā mūžizglītība. Tu esi pabeidzis savu universitāti vai neesi to pabeidzis, bet par tēmām, kas tevi interesē – vēsturi, mākslu, tev ir tāds kā ceļvedis, kas var izstāstīt," Tomsone saka.
Savukārt Jelgavas Ugunsdzēsības muzejs vairāk ir ekspozīcija. Te savāktas lietas gan no Latvijas brīvvalsts laika – visuzskatāmais piemērs ir antīkais Ford "Vairogs", kas pagājušā gadsimta 30.gados tiešām kalpojis kā ugunsdzēsēju auto, – gan padomju laika un Latvijas neatkarības pirmajiem gadiem.
"Ja šodien būtu jāsāk to muzeju taisīt, nekas vairs nebūtu palicis, viss būtu norakstīts, utilizēts, likvidēts. Es kaut kā palēnām visu norakstīto krāju, krāju. Doma tāda bija, ka to muzeju vajag. Es biju te priekšnieks kādreiz un, aizejot pensijā, domāju kaut ko atstāt aiz sevis. Un tāpēc šeit ir muzejs. Te viss ir par brīvu, te nav nekādas dalības vai ieejas biļetes. Tas ir mans hobijs, un es te vienkārši nāku un stāstu visiem," stāsta Aldis Feldmanis, bijušais Jelgavas ugunsdzēsības depo priekšnieks.
Topošajā Nacionālajā enciklopēdijā rakstīts, ka Latvijā ir 15 valsts un 77 pašvaldību muzeji, 15 akreditēti privātie un autonomie muzeji un ap 200 dažādu citu privātu muzeju vai ekspozīciju.
Gandrīz 80% finansējuma muzeji saņem no valsts budžeta, nedaudz virs 20% jānopelna pašiem. Divi no valsts muzejiem – Turaidas muzejrezervāts un Rundāles pils – paši nopelna pat vairāk, nekā saņem no valsts. Tikmēr ir tādi muzeji, kuriem pašu ieņēmumi ir niecīgi.
"Muzejs nav biznesa struktūra un, ja kāds taisa muzeju ar domu, ka tā ir vieta, kur taisīt naudu, tad ir jāskatās citā virzienā. Muzeju misija un virsuzdevums ir nedaudz ar citu niansi, un tas ir - pirmkārt sabiedrībai dot iespēju bagātināties, izglītoties, pētīt un, protams, patīkami pavadīt laiku," uzskata Jānis Garjāns, Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs.
Pēdējo piecu gadu laikā un plašāk raugoties - jau no 90.gadu vidus -, muzeju apmeklējums Latvijā aug. Pērn šīs kultūras iestādes apmeklētas 3,7 miljonus reižu, kas ir par 5% vairāk nekā 2016.gadā.
"Galvenais, lai ietekme uz sabiedrību muzejiem saglabātos pietiekami nozīmīga, lai muzeji būtu sabiedriski nozīmīgas vietas un mums visiem svarīgas - gan valstij, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem svarīgas vietas, kuras sabiedrība ir gatava uzturēt un nest tālāk," uzskata Una Sedleniece, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības vadītāja.
Šogad Muzeju naktī piedalīsies 204 muzeji un sabiedriskas vietas visā Latvijā. Daudzi muzeji atvērti jau no paša rīta un durvis nevērs ciet līdz pat vieniem naktī.
