“Šogad vien jau ir izņemti 44 miljoni kontrabandas cigarešu, 1300 litri degvielas un 500 gadījumos ir novērsta narkotiku pārvadāšana, un kopumā ir izņemts 31 kilograms,” aktuālo statistiku par kontrabandas apmēriem akcentēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
“Tātad – ko tas nozīmē naudas izteiksmē? Kopumā mēs varētu lēst, ka, ja šīs cigaretes nonāktu tirgū, tad zaudējumi būtu 5,5 miljoni eiro. Tas ir daudz. Gandrīz puse no Liepājas budžeta,” sacīja Jaunzeme.
Lai situāciju vērstu par labu, Valsts ieņēmumu dienests un Iekšlietu ministrija parakstījusi vienošanos par divu nozīmīgu projektu īstenošanu. Viena projekta laikā trīsarpus gados, ieguldot aptuveni 2,5 miljonus eiro, tiks uzlabota un pilnveidota robežšķērsošanas vieta Terehovā.
Vienlaikus par 2,2 miljoniem eiro tiks īstenots vēl viens projekts ar mērķi stiprināt VID nodokļu un muitas policijas sadarbība ar Valsts policiju. “Mēs darām vienu darbu, un mūsu sadarbībai jābūt nevainojamai. Un tikpat nevainojamai jābūt arī informācijas apmaiņai,” sacīja Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.
Abu projektu kopējās izmaksas ir nepilni 5 miljoni eiro. 85% no šīs summas finansē Eiropas ekonomiskās zonas grantu programma, bet atlikušie 15% ir valsts budžeta līdzfinansējums.
VID ģenerāldirektore atzina, – nelolo cerības, ka kontrabandu izdosies izskaust pavisam, bet ierobežot gan. “Mūsu uzdevums ir dot nozīmīgu triecienu noziedzīgajai pasaulei ar to, ko mēs darām. Apzinoties arī, ka viņi nesnauž un attīsta savas metodes. Bet,
realizējot abus minētos projektus, kontrabandistiem varēs droši teikt: vediet savas preces caur Terehovu, un mēs jums tās atņemsim,” sacīja Jaunzeme.
Pēdējos četros gados Terehovā jau noritējusi pārbūve. "Valsts nekustamo īpašumu" pārstāvis Armands Rabovičs pastāstīja, ka projekta pirmajā kārtā ir uzbūvēta muitas kontroles ēka, jauna transformatoru stacija, ģeneratora ēka, paplašināti kontroles paviljoni un atjaunots ceļa segums. Savukārt nākamos trīsarpus gados Terehovas modernizācija turpināsies.
VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atklāja, ka otrās kārtas būvniecība paredz centrālās ēkas infrastruktūras, komunikāciju mezglu izbūvi, arī nojumes rentgena aparātu, kur varēs skenēt bagāžu, un citus uzlabojumus. “Faktiski ģeogrāfiskais stāvoklis, autoceļu tīkls un tas, ka ceļš caur Terehovu ir uz Maskavu un no Maskavas, ir noteicis to, ka šis robežšķērsošanas punkts ir lielākais uz Latvijas un Krievijas robežas. Vairāk nekā 500 kravas transportlīdzekļi ikdienā šķērso šo robežšķērsošanas vietu. Pirms Covid-19 tā bija arī būtiskākā vieta, kur ceļotāji šķērsoja Latvijas–Krievijas robežu,” pastāstīja Zukuls.
Zukuls uzsvēra, ka šis projekts ir svarīgs ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam, bet arī Valsts robežsardzei un Pārtikas un veterinārajam dienestam, jo visas trīs iestādes plecu pie pleca ikdienā sadarbojas robežšķērsošanas vietās. Papildus infrastruktūras izbūvei visiem šiem dienestiem notiks arī mācības, kā arī tiks izveidotas piemērotas telpas un treniņi četrkājainajiem kolēģiem jeb kinologu apmācītajiem suņiem.
