Par atbildīgo amatpersonu uzvārdiem ministrija pagaidām daudz nevēlas izteikties, tiesa, atzīst, ka to vidū varētu būt nu jau bijušais Nacionālā veselības dienesta (NVD) atbildīgais darbinieks, par kura iespējamiem pārkāpumiem varētu rosināt disciplinārlietu.
E-veselību Latvijā bija plānots ieviest 2013. gadā, taču process ļoti kavējās, un obligāta lietošana paredzēta vien no šā gada septembra. Turklāt ir bažas, ka no Eiropas fondu naudas varētu zaudēt aptuveni pusmiljonu eiro.
Dienesta pārbaude aizkavējusies
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti e-veselības ieviešanas procesam un tā problēmām pievērsušies vairākās sēdēs, un viņi jau izteikuši vēlmi uzzināt kavēkļos atbildīgo uzvārdus.
"Es gribu redzēt un dzirdēt vārdus un uzvārdus, jo es ļoti sen sekoju šim procesam, un es redzu, ka mēs visu laiku zaudējam gan naudu, gan laiku, cilvēki rotējas pa riņķi šajā ministrijā," tā vienā no komisijas sēdēm norādīja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa").
Dienesta pārbaudi par e-veselības ieviešanu VM uzsāka pērn novembrī, un tā norisinās jau četrus mēnešus.
"Šeit mēs neidentificējam vainīgos, šeit mēs mēģinām saprast, kas ir aizgājis nepareizi un kurā mirklī," teica VM valsts sekretārs Kārlis Ketners, uzsverot, ka dienesta pārbaudi ministrija uzsāka, ne lai kādu sodītu, bet gan par faktu – e-veselības ieviešanu un plānoto pieejamības nodrošināšanu.
Tā kā projekta sākums meklējams 2005.gadā un bija jāpārskata liels dokumentu apjoms, pārbaude aizkavējusies.
"Aizkavējās NVD paskaidrojumu sniegšana, jo tie cilvēki, kas bija iesaistīti e-veselības funkcionalitātes pārbaudēs, vienlaicīgi arī rakstīja paskaidrojumus. Zināmas kapacitātes problēmas ir bijušas," atzina Ketners.
Problēmas sākušās krīzes laikā
Dienesta pārbaude noslēgsies marta beigās. Pirmie secinājumi ir, ka lielākās problēmas sākās krīzes laikā 2009. gadā, samazinot ierēdņu skaitu – par projektu uzraudzību atbildīgās iestādes reorganizēja, projekti bija sadrumstaloti, VM līmenī projekts nebija koordinēts vairākus gadus, un starp projekta iesniegšanu un ieviešanu bija lieli kavēkļi.
"Otrajā posmā tas ir mēģinājums sasmelt izlieto ūdeni, stiprināt kapacitāti, tur arī ir zināmas problēmas bijušas, bet otrajā posmā vismaz ir veiktas darbības, kas uzlaboja funkcionalitāšu ieviešanu.
Bet galvenās problēmas ir meklējamas ne starp tiem, kas tagad ir strādājuši pie šī projekta, bet ievērojamā pagātnē,
kad šie projekti uzsākti, kad bija vispār pieņemts lēmums dalīt apakšsistēmas," skaidroja VM valsts sekretārs.
Grib dzirdēt vainīgo uzvārdus
Otrdien Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē deputāti uzklausīja VM valsts sekretāru par pārbaudē līdz šim noskaidroto. Vēsturisku izvērtējumu no dienesta pārbaudes sagaida Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība).
"Cik tas pareizi viss ir noticis, kuros posmos ir bijusi aizķeršanās, vai katrā no šiem posmiem, kur bijušas neskaidrības, neprecizitātes vai nolaidība, vai visiem tiem ir arī kāds vārds un uzvārds, vai tas ir vienkārši kāds process, kas noticis, un kā parasti, kā sakām, tā gadījās nejauši un viss," sprieda deputāts.
"Tik ļoti nopietnām kļūdām noteikti ir vārds un uzvārds," vērtēja Saeimas deputāte Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība), norādot, ka pārbaudes gala ziņojumā vēlētos tos redzēt.
"Mēs jau neticam ierēdņiem, mums bija solīts, ka vainīgos sodīs, jo, godīgi pateikšu, ka mums bija solīts sen. Un es piekrītu Andrim Bērziņam, ka ierēdņi, kas ir zem sitiena, pārceļas uz citiem amatiem, augstiem amatiem un pazūd," teica Andrejs Klementjevs.
Deputāts Klementjevs norādīja, ka arī iepriekšējais veselības ministrs Guntis Belēvičs solījis nosaukt atbildīgos. Atsevišķi deputāti vērsa arī uzmanību uz VM vadošo ierēdņu atbildību. Šajā komisijas sēdē atbildīgo uzvārdi neizskanēja, tos ministrija solīja pēc dienesta pārbaudes noslēgšanās.
Lieta varētu būt pret NVD bijušo darbinieku
Latvijas Radio noskaidroja, ka par e-veselības projekta īstenošanu noslēguma stadijā atbildīgais departamenta vadītājs Mārtiņš Smilga šogad janvārī darbu NVD pēc paša vēlēšanās pameta.
VM valsts sekretārs Kārlis norāda, ka pēc dienesta pārbaudes noslēgšanās marta beigās varētu aicināt NVD izvērtēt disciplinārlietā konkrētu cilvēku atbildību. Tas varētu attiekties arī uz Smilgu, citus uzvārdus Ketners nenosauc.
"Smilgas rīcība ir droši vien jāizvērtē, bet tas ir jāizdara Nacionālajam veselības dienestam, kas ir bijis konkrētā departamenta ieviešanas struktūrvienību līmenī.
Bet no mūsu skatupunkta tās saknes ir 2009.gadā," teica VM valsts sekretārs.
Ministrijas galvenais ierēdnis arī norāda, ka sodīt Smilgu nevarētu, jo viņš pametis civildienestu. Pēc Ketnera teiktā par 2009.gadā veiktiem iespējamiem pārkāpumiem savukārt disciplinārlietas rosināt neesot jēgas, jo šīs iestādes vairs neeksistē.
Tiesa, uz deputātu jautājumiem, vai pēc dienesta pārbaudes vērsīsies par pārkāpumiem prokuratūrā vai tiesā, valsts sekretārs atbildēja, ka droši vien vērsīšoties atbildīgajās institūcijās.
