Sadaļas Sadaļas

Krustpunktā

Eksperts: "Liepājas metalurgam" nevajadzētu aiziet bojā. Valdībai jāpieņem lēmums

Krustpunktā

Drošība Latvijā un pasaulē: ekspertu viedokļi par iespējām situāciju stabilizēt

Šengenas zona būtu jāsaglabā. Lielākas pūles jāiegulda ES ārējās robežas sakārtošanā

Mežs: Arī nostiprinot ārējās robežas, no bēgļu plūsmas Eiropā neizvairīsimies

Eiropas Savienības (ES) robežu sakārtošana un migrantu atlase punkti tik un tā nepalīdzēs izvairīties no bēgļu plūsmas, jo viņi atrodas bezizejā un pamatoti meklē palīdzību. Tā diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

“Tas nepalīdzēs izvairīties no to daudzo simtu, tūkstošu cilvēku glābšanas, kuriem šobrīd ir bezizeja un kuri šobrīd ir, piemēram, Sīrijā. No bildēm varam redzēt, kādās drupās pārvērtušās pilsētas, un tur joprojām dzīvo cilvēki.

Tā ka viņiem ir tiesības bēgt, un mums kā civilizācijas pārstāvjiem ir pienākums dot patvērumu,” norādīja Mežs.

Līdzīgi situāciju skaidro ANO Bēgļu aģentūras reģionālās pārstāvniecības Ziemeļeiropā konsultants Didzis Melbiksis: “Liela daļa no šiem cilvēkiem, par kuriem mēs runājam, ir bēgļi. Arī tad, ja mēs atjaunojam robežkontroli un cilvēks nāk pie robežas un lūdz patvērumu, viņš ir jālaiž iekšā.”

Tikmēr Meža ieskatā, ES daudz vairāk var palīdzēt bēgļiem ar iztikas minimumu, kamēr viņi ir ārpus Eiropas – Turcijā vai Libānā. No šīm valstīm cilvēkiem arī būtu daudz veiklāk atgriezties dzimtenē, kad tas būs droši.

“Šeit mēs runājam par politisko gribu,” saka Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”), “Eiropas Komisija piešķīra Turcijai vienu miljardu no trim miljardiem, par kuriem vienojās. Divi miljardi bija jāsamet dalībvalstīm, un faktiski tie vēl arvien nav iedoti.”

Tāpēc bēgļu plūsma Eiropā tā ir diezgan neliela, ja salīdzina ar citu valstu situāciju, saka Mežs. “Tas ir daudz tikai tad, ja skatāmies, ka iepriekš bijis ļoti maz. Turcija, Libāna vai daudzas Āfrikas valstis būtu priecīgas, ja tām būtu tik maz. Tas ir daudz tikai tad, ja rēķinām to kā neērtību."

Arī Melbiksis papildina – ES nebūtu problēmu uzņemt bēgļus, ja viņus proporcionāli sadalītu pa valstīm. Tam gan nepiekrīt Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Edvīns Šnore, sakot, ka jānošķir kopējā situācija no atsevišķām dalībvalstīm: “Latvijai ir īpašs stāvoklis attiecībā uz migrācijas vēsturi. Mums ir vairāk nekā pusmiljons cilvēks ar migrantisku izcelsmi.”

Lai gan šāds viedoklis Eiropas institūcijās no Latvijas pārstāvjiem mēdz izskanēt, tomēr kopējā ES kontekstā tas izskan vāji, atzīst Kalniete. “Ja mēs ar visu šo īpašo situāciju nespējam 500 cilvēkus integrēt un pa tik daudz gadiem neesam spējuši arī pietiekamā valodas līmenī integrēt cilvēkus, kas šeit dzīvo otrajā vai trešajā paaudzē, tā ir mūsu problēma,” viņa komentē.

Ziņots, ka kopš gada sākuma pāri Vidusjūrai Eiropā ieradušies jau 75 000 cilvēku - lielais vairākums Grieķijā, bet vairāki tūkstoši arī Itālijā. Tikmēr pie Turcijas-Sīrijas robežas ir sapulcējušies aptuveni 30 000 sīriešu bēgļu, kas bēg no Sīrijas valdības spēku ofensīvas pret opozīcijas kaujinieku pozīcijām Alepo pilsētā.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt