ĪSUMĀ:
- Apsekotajā mežā Daugavpils piepilsētā mežkopji rāda vairākas atkritumu kaudzes ar drēbēm, būvgružiem.
- Novērošanas kameras attur no piegružošanas, tomēr visā mežā uzlikt kameras nevar.
- Pieļauj iespēju slēgt ceļus, lai mežā nevarētu iebraukt ar auto.
- No valsts mežiem izvesto atkritumu daudzums pērn ir pieaudzis.
- Atkritumu savākšanai iztērētā nauda tiek atņemta labiekārtošanai, tostarp skatu torņiem.
- VARAM meklē risinājumus saistībā ar būvgružu un auto riepu atkritumiem.
Mežā – viss nevajadzīgais
Kopā ar "Latvijas Valsts mežu" Dienvidlatgales reģiona mežkopjiem Aldoni Utinānu un Kristapu Ploni Latvijas Radio devās uz mežu.
“Gribētos speciāli nebraukt un tos atkritumus nepiefiksēt. Tas ir mūsu darba laiks, darba stundas, tā ir nelietderīga darba laika izmantošana, bet bez tā nevar. Sēdies mašīnā un pa visiem šiem mazajiem celiņiem brauc, izbraukā visu mežu krustām šķērsām, un šīs vietas piefiksē,” stāsta mežkopji.
Šoreiz aplūkotā vieta – Daugavpils piepilsēta. Skaists priežu mežs, labi pārskatāms, līdzinās parkam. Nogriežoties no ceļa un braucot pa iebrauktām automašīnu risēm, priekšā divasm atkritumu kaudzes. Maisos salikts apģērbs, rotaļlietas, apavi. Mežā atrastas piecas vietas ar šāda veida atkritumiem. Liecības rāda, ka tas ir viena saimnieka īpašums.
“Vienkārši lietoto apģērbu veikals nespēja iztirgot, tad laikam pāršķiro savu sortimentu. Un atkritumus vieglāk izvest tur, kur pavasarī jāčivina putniem un jāaug sēnēm,” secina Utināns.
Turpat blakus maisi ar būvgružiem.
Tā kā pie drēbēm tika atrastas veikala cenu zīmes, ir ierosināta krimināllieta, un, visticamāk, šajā reizē drēbju maisu izmetējam pašam būs jāsavāc šie atkritumi. Bet viss vēl ir procesā. “Mums ir lielas aizdomas par šīm kravām, ka te tīrīta noliktava, kas atrodas pāris mājas tālāk no tā punkta, kur legāli var nodot atkritumus, tikai par to ir jāmaksā,” saka mežkopji.
Ir bijis gadījums, kad Daugavpils pilsētas pašvaldības policija ir atradusi personu, kas pilsētā izmetusi atkritumus, bet, liekot vietu satīrīt, vēlamais rezultāts tīra vide – netika sasniegts. Persona atkritumus no pilsētas aizveda uz mežu.
Mežā lielākoties nonāk sadzīves atkritumi, būvgruži, daudz esot automašīnu riepu, joprojām arī mēbeles, tās gan ved mazāk.
Novērošanas kameras un barjeras
Cīņai ar piegružotājiem tiek izmantotas modernās tehnoloģijas – videokameras, tiek iesaistīta arī Valsts policija, lai ar atkritumu atstājējiem nebūtu cīņa kā ar vējdzirnavām.
Iespējams arī slēgt ceļus, lai mežā nevarētu iebraukt. To gan vēl nepraktizē.
“Ko mēs pagaidām nepraktizējam un arī negribētu – ceļus slēgt ar barjerām. Tad cilvēki ar mašīnām netiktu iekšā, ar kājām var brīvi pārvietoties. Visticamāk, pie lielās šosejas atkritumus tad arī nemestu,” norāda Plonis.
Mežkopji rāda vietu, kur nesen likvidēta stihiskā atkritumu izgāztuve, atkritumus vāca smagā tehnika ar iekrāvēja kausu, jo ar rokām to nebija iespējams satīrīt. Tur ir arī brīdinājuma zīmes par to, ka tiek veikta video novērošana. Tas cilvēkus attur no atkritumu izmešanas, taču vien nedaudz tālāk viss turpinās.
Tāpat mežā var pamanīt rudenī nogrieztās dārza puķes, sagrābto lapu kaudzes. Bioloģiskie atkritumi sadalīsies, tomēr arī šādiem atkritumiem te nebūtu jābūt, jo tie maina meža augsni. “Šis ir sauss priežu mežs, augsne smilšaina, pamežā aug kļavas, platlapji, atkkritumiem nevajadzētu būt. Cilvēku darbības rezultātā tā augsne mainās; ja ved kompostu, tad izmainām visu meža ainu,” skaidro Plonis.
Nezinot, kurš atkritumus izmetis, vainīgajam nevar piespriest ne sodu, ne likt piemēsloto satīrīt. Tāpēc meža īpašniekiem nākas tīrīt pašiem. Šajā gadījumā par kārtību mežā atbild "Latvijas Valsts meži". Dienvidlatgales reģionā ir noslēgts līgums ar atkritumu izvešanas firmu, kas divas reizes gadā savāc atkritumus.
Atkritumu mežos aizvien vairāk
“Cilvēku prātā mēs paliekam melnāki, jo 2019. gads ir dramatisks. Vidēji valsts mežos mēs savācam 1500 kubikmetru, pagājušajā gadā mēs savācām gandrīz 2000,” stāsta Utināns. Atkritumu savākšanai iztērētā nauda varētu noderēt pavisam citiem mērķiem.
“Ja mēs gadā iztērējam 70 tūkstošus eiro, lai savāktu atkritumus valsts mežos, par to naudu mēs varētu ierīkot ļoti daudz un sakārtotas atpūtas vietas, jaunas takas pa purviem.
Tieši atkritumu problēmas dēļ mums katru gadu tiek atlikta Egļukalna skatu torņa renovācija.
Mēs tieši Dienvidlatgalē pagājušajā gadā izvedām 760 kubikmetrus atkritumus, iztērējām ap 25 tūkstošiem eiro tikai Dienvidlatgales reģionā. Tās ir 14 novadu teritorijas; divus Egļukalna torņa projektus varētu sataisīt,” norāda Utināns.
Atkritumiem mežā nav sezonalitātes. Pat tie, kuriem ir noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu un ir pie mājas konteiners, līdzekļu taupīšanas dēļ, lai tas nebūtu tik bieži jāizved, kaut ko no atkritumiem atved uz mežu. Maz esot arī atkritumu šķirošanas laukumu, kas situāciju varētu uzlabot.
“Pilsēta un arī novads darbojas likuma ietvaros. Ir pateikts, cik jābūt uz konkrēto iedzīvotāju skaitu, ir jābūt konkrētam šķirošanas laukuma skaitam, kur par velti var nodot šķirotos atkritumus. Daugavpilī pēc likuma jābūt vienam šķirošanas laukumam. Viens ir ierīkots,” saka mežkopis.
Mežkopji aicina cilvēkus ziņot, redzot, ka kāds izmet vai ir izmetis atkritumus. Un ir cilvēki, kuri ziņo un palīdz atrast piegružotājus, atrodot arī atkritumos kādas liecības par to saimniekiem. Darbojas arī mobilā aplikācija "Vides SOS", kur iespējams paziņot Valsts vides dienestam par piegružotajām vietām. Tomēr tā jau ir cīnīšanās ar sekām.
Būvgruži un vecas riepas
Taču - ko darīt ar atkritumiem mežā, lai cīņa iegūtu redzamākus rezultātus? Par šiem risinājumiem pašlaik domā Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā (VARAM).
“Ministrija šobrīd groza normatīvo regulējumu, strādā pie izmaiņām, nosakot, ka ikvienam iedzīvotājam reizi gadā ir iespējams bez maksas atkritumu poligonos nodot nolietotās riepas. Daudzi poligoni šobrīd pieņem; ir autoservisi, kur tas nenotiek bez maksas. Tā ir mūsu apzināta problēma, kuru mēģinām risināt, cerams, ka tie rezultāti būs jau nākošgad un turpmākajos gados jūtami,” saka VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Arī par to, kā mazināt būvgružu nonākšanu dabā, tiekot domāts. “Šobrīd vides ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju strādā pie tā, lai uzraudzību stiprinātu. Proti, situācijās, kur tiek veikti būvdarbi lielākos apjomos, ir noteikta kārtība, kādā tiek uzraudzīts, un būvgruži ir obligāti jānodod atbilstīgiem uzņēmumiem, kas atkritumus apsaimnieko drošā veidā. Savukārt par tiem [atkritumiem], kas rodas dzīvokļu remontu vai māju kosmētisko remontu rezultātā, pašvaldībai ir jāizveido sistēma. Lai iedzīvotajam ir iespēja atlikušās krāsas, tapetes, reģipša gabalus arī nodot. Un ir pašvaldības, kur tas notiek optimālā veidā,” stāsta Ozola.
Stingrākai kontrolei pašvaldībās esot jābūt, lai pārliecinātos, ka privātmāju īpašniekiem ir noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu, piefiksējot, cik bieži atkritumu konteineri tiek iztukšoti. Jo tur, kur ir cilvēki, tur ir atkritumi.
