«Melu detektors» pārbauda partiju «Progresīvie»

Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu diskusiju ciklā “Partija fokusā” izjautā visu Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus iesniegušo partiju apgabalu līderus. “Melu detektors” pēc katras diskusijas pārbauda politiķu izteikumus un vērš uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, nav pamatojami ar pārbaudāmiem faktiem, satur neprecīzu vai nepilnīgu un līdz ar to vienpusēju informāciju.

Raidījuma vadītāji iztaujāja partijas “Progresīvie” vēlēšanu apgabalu līderes Daci Kavasu, Ingu Liepu-Meieri, Agnesi Loginu, Antoņinu Ņenaševu un Līgu Rasnaču. Diskusijas atšifrējums pieejams šeit.

Antoņina Ņenaševa par nevienlīdzību

Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!

Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.

Raidījumu un tā atšifrējumu var aplūkot te.

Diskutējot par to, kā vērtēt valsts izaugsmi, Ņenaševa norādīja, ka Latvijā aug nevienlīdzība.

Ņenaševa: “Bet, ja uz mums skatās un pasaka, ka mums ir veiksmes stāsts, vadoties pēc IKP izaugsmes... Bet mēs redzam, ka mums milzīga nevienlīdzība aug, tāpat liekot blakus, veselības aprūpe nav pieejama.”

Ņenaševa “Melu detektoram” sacīja, ka domājusi Latvijas Džini koeficientu, kas esot augošs. Džini koeficients ir ienākumu nevienlīdzības rādītājs skalā no 0 līdz 100, kur nulle būtu tad, ja visiem valsts iedzīvotājiem būtu vienādi ienākumi.

Kandidātei nav taisnība, jo pēdējos gados šis rādītājs nav mainījies. Divos pēdējos gados koeficients ir 34,5, bet ilgākā laika posmā pat nedaudz samazinājies.

 

 

Vienlaikus Latvijas Džini koeficients joprojām ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā  (Latvijas rādītāju ''Eurostat'' izmanto ar gada nobīdi, jo valstu vidū atšķiras datu vākšanas laiks, tādējādi 2017.gada rādītājs patiesībā atspoguļo 2016.gadu - red.) . Vēl lielāka ienākumu nevienlīdzība ir tikai Lietuvā (37,6) un Bulgārijā (40,2), bet vidējais ES koeficients 2016.gadā bija 30,8.

Antoņina Ņenaševa par balsošanu internetā

Aizstāvot partijas ieceri ieviest elektronisko balsošanu vēlēšanās, Ņenaševa sacīja, ka tā veicina lielāku iedzīvotāju iesaisti.

Antoņina Ņenaševa: “Jo tas [interneta balsošana] tiešām veicina arī iesaisti, un tad attiecīgi lielāka demokrātija, ja jums ir vieglāk nobalsot.”

Ņenaševa “Melu detektoram” apliecināja, ka runājusi par lielāku aktivitāti, ko nodrošina balsošana internetā. Taču šādam apgalvojumam nav pietiekama pamatojuma. Balsošana internetā tiek īstenota  vai tikusi izmēģināta tikai dažās valstīs, un nevienā veiktie pētījumi neapstiprina pieņēmumu par tās rezultātā augušu kopējo balsotāju skaitu.

Igaunijā, kas jau kopš 2005.gada ir vienīgā valsts ar iespēju balsot internetā visās vēlēšanās, pēdējā desmitgadē līdzdalība parlamenta vēlēšanās ir augstāka nekā Latvijā un nedaudz turpina augt. Turpretim pašvaldību vēlēšanās pēdējos trīs ciklos un Eiropas Parlamenta vēlēšanu pēdējos divos ciklos tā ievērojami samazinājusies. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās pērn pat tika sasniegts elektroniski balsojušo rekords - internetā savu izvēli izdarīja nepilni 32 procenti balsstiesīgo. Taču vienlaikus kopējais balsotāju skaits šajās vēlēšanās nokritās līdz 53,3% (no 58% 2013.gadā un 60,6% 2009.gadā).

Vēlēšanu procesa pētnieki Tartu Universitātē Mihkels Solvaks un Kristjans Vasils pērn publicētā pētījumā norāda, ka balsošanas iespēja internetā nav palielinājusi vēlēšanu aktivitāti. Taču viņi secina, ka e-balsošana vairāk nekā dalība klātienē nostiprinās kā ieradums, tāpēc tā ilgākā laika posmā varētu mazināt Rietumu demokrātijās vērojamo vēlētāju aktivitātes kritumu. To, ka nav pierādāma interneta balsošanas ietekme uz lielāku vēlētāju aktivitāti, norādījuši arī citi autori.

Pirms diviem gadiem pētījumu par interneta balsošanu veica Eiropas Parlaments. Tajā analizēts arī Norvēģijas eksperiments divās vēlēšanās, kur internetā varēja nobalsot pirms vēlēšanu dienas. Lai gan atsaucība bija liela, kopējo balsotāju skaitu pretēji cerētajam tas nepalielināja - šā iemesla, kā arī drošības apsvērumu dēļ norvēģi no e-balsošanas atteicās. Pētījuma autori secina, ka interneta balsošanai gan “ir potenciāls” palielināt iedzīvotāju vēlēšanu aktivitāti ilgtermiņā.

“Mēs nevaram simtprocentīgi pateikt, ka tieši mums tā būs, bet tā vajadzētu būt,” sacīja Ņenaševa. Viņa teica, ka pētījumus nav analizējusi, un pārliecība par nepieciešamību mēģināt ieviest interneta balsošanu radusies, galvenokārt runājot ar ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem, kuri nepiedalīšanos vēlēšanās bieži skaidrojot ar pārāk lielo attālumu līdz balsošanas iecirknim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt