De Facto

4. decembra «De Facto»

De Facto

11. decembra «De Facto»

ŠOKS! SENSĀCIJA! Kā mēs uzķeramies uz melu āķa?

Melīgās sensācijas pseidoziņu portālos: Kāpēc tās raksta un ko ar tām iesākt?

Jaunizveidota portāla veidotājs nenoliedz, ka publicē izdomātus rakstus, tajā pašā laikā viņš Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" atklāj, ka kvalitatīvi uzrakstīti raksti tiekot lasīti mazāk nekā dažas skandalozas rindas par aktuālu tematu. Turklāt meistarīgi izveidotām melīgām publikācijām var noticēt ikviens, kurš nepārbauda nezināmas izcelsmes portālos publicēto informāciju.

"Ja es kandidētu prezidenta vēlēšanās, es to darītu no Republikāņu partijas. Viņiem ir stulbākie vēlētāji valstī," - apmēram šādi tulkojams plakāts, kas pirms ASV prezidenta vēlēšanām pārpludināja sociālos tīklus. Rakstītais liek domāt, ka to savulaik intervijā žurnālam "People" teicis nu jau nule kā ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš startēja vēlēšanās no Republikāņu partijas.

Šis plakāts melo. Neko tādu žurnālam "People" Tramps nav teicis. Visticamāk, daļa cilvēku šiem meliem noticēja. Viņi to ieteica un izplatīja tālāk. Taču, kas ir šī plakāta autors, tā arī nav zināms.

Uzķeras arī zinošie 

Maldīgi būtu uzskatīt, ka uz šādu un līdzīgu melīgo ziņu āķa uzķeras tikai neizglītotākā sabiedrības daļa vai tādi, kuri neseko līdzi notikumiem Latvijā un pasaulē.

Piemēram, pirms mēneša Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda, ka "visinteresantākais būs uztaisīt kolāžu no viņa [Trampa] paša paziņojumiem. Tādas jau sāk parādīties Amerikas televīzijā. Ir ļoti interesanti tās redzēt, piemēram, savos jaunības gados, kad viņš saka tā: "Ja kādreiz man būtu ambīcijas nonākt Baltā namā, tad es noteikti uzstātos kā republikāņu kandidāts, jo republikāņu partija ir tā, kurai ir visstulbākie vēlētāji, un viņiem var iestāstīt vienalga ko, ja tik viņiem kaut ko pasola.""

Melīgajām ziņām var noticēt ikviens, ja vien nav bijis uzmanīgs. Nav pārbaudījis, kas šo ziņu ir uzrakstījis. Nav pārliecinājies, ka avots ir uzticams. Tieši tāpēc tas kļuvis tik bīstami. Riskus apzinājuši NATO eksperti. Viņi ikdienā pēta norises sociālajos medijos, propagandas un terorisma draudu izplatību internetā.

"Viņi izplata informāciju, kas ir nepatiesa. Bieži vien no gaisa pagrābta. Tas ir viens. Otrs, kas ir bīstami, ka cilvēki ir gatavi labprātīgi šādu informāciju ņemt," norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas un izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Sāk ar padomiem

Sākotnēji šie portāli Latvijā izplatīja dažādus padomus, kā uzlabot pāru attiecības, receptes un izklaidēja ar jautrām bildēm. Taču aizvien biežāk tieši politiskās un ekonomiskās ķibeles piesaista vislielāko cilvēku uzmanību.

Turklāt daļa portālu pat necenšas publicēt patiesu informāciju. Tieši pretēji – tajos lasāmas pasakas.

Piemēram, portālā "vip-klubs.lv" rakstīts, ka samazināšoties minimālā alga. Šīs lapas sekotāju skaits sociālajā tīklā "Facebook" pārsniedz 16 000. Vēl tikpat daudz sekotāju ir "draugiem.lv".

Šīs lapas radītājs Raivis Raspopovs atklāj, ka izveidojis izklaides lapu internetā, kādu vienmēr esot vēlējies: "Mājaslapa pati par sevi ir izklaides portāls, tā kā komēdija. Skaties komēdiju un tu jau saproti, ka tas viss nav pa īstam un nav reāli. Tāpat arī izklaides mājaslapā – tur viss nav reāli. Tur ir izdomātas lietiņas. Kvalitatīvi tulkoti raksti, kur cilvēkam es dodu vairāk finanses, no tiem rakstiem atdeve ļoti maza, bet, kur cilvēks pāris minūtēs uzraksta pāris teikumus, kas aizskar cilvēku kaut kā privāti, tie jau ir uzreiz ar lielāku atdevi.”

Melīga sensācija – tā īsumā var nodēvēt to, ko sociālajos tīklos cilvēki pamana visvairāk. Savukārt klikšķis ir tas, kas ļauj nopelnīt "vip-klubs.lv" un tai līdzīgām lapelēm.

Mērķis ne tikai pelnīt

Aptaujātie šo portālu īpašnieki norādīja, ka dažus simtus eiro no šī rūpala nopelnīt varot. Veidi tam ir visdažādākie. Visbiežāk portāli pelna ar “Google” un citu tīklu reklāmām. Vēl ir arī tiešie līgumi ar uzņēmumiem. Piemēram, lai varētu izlasīt konkrēto rakstu, ir jānospiež “Like” poga. Varētu domāt, ka šādā veidā tiks ieteikts raksts. Tomēr tā nav. Vēlāk, apskatot savu aktivitāšu vēsturi sociālajā kontā, var redzēt, ka patiesībā, pašam nezinot, citiem ir ieteikta kāda dzērienu vai ātro kredītu lapa internetā. 

Tomēr ne vienmēr mērķis ir tikai nopelnīt. Šie portāli var būt kā ierocis, piemēram, politiskajā cīņā vai propagandas izplatīšanā.

Piemēram, Drošības policijas redzes lokā nonācis portāls "nozagts.com" un ar to saistītās lapas. Nav zināms, vai tas tādēļ, ka to reģistrējis Ivans Staļnojs. Savulaik viņa vadītās organizācijas vadībā aizritēja protesti pret krievu skolu reformu. Arī vēlāk Staļnojs bijis līdzās prokremliskiem aktīvistiem. Iespējams, iemesls meklējams neviennozīmīgi vērtējamajā portāla saturā.

Sarunā ar “De facto” nozagts.com veidotāji noliedz, ka būtu kāda politiskā spēka paspārnē. Viņi pārstāvot neatkarīgu mediju.

Piemēram, par ierosinājumu atlaist Saeimu internetā šobrīd parakstījušies tikai nedaudz vairāk par trīs tūkstošiem cilvēku. Taču “alternatīvajos portālos” ziņas par šo iniciatīvu ir tik biežas, ka, šķiet, ka referendums notiks jau rīt. Šīs ziņas izplata arī portāls "ritakafija.lv", kas reģistrēts kā masu informācijas līdzeklis. Taču pašu rakstītajos rakstos par politiku reti saglabāta žurnālista neitralitāte un sastopama viedokļu dažādība.

"Mēs neiedalām tādos – politiska ziņa, ekonomiska ziņa, sabiedriska ziņa. Mēs skatāmies, kas uz to brīdi cilvēkus interesē, kas uz to brīdi cilvēkiem ir aktuāls,” stāsta "ritakafija.lv" galvenā redaktore Laura Blumberga. Viņa uzskata, ka par rakstiem jāatbild to autoriem: "Viņam šie fakti būtu jāpārbauda."

Kā ierobežot melus?

Aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kā ierobežot melīgas informācijas izplatību sociālajos tīklos. Šobrīd ir virkne nevalstisko organizāciju, kas cenšas atmaskot melīgas ziņas. Tomēr šī informācija nesasniedz melīgo sensāciju lasītājus.

"Ja tradicionāls medijs kaut ko tādu darītu, ir vesela virkne instrumentu, kā pret viņiem vērsties.

Šīs lapas pēc formas un juridiski nav medijs, bet pēc tās ietekmes un veida, kādā iedarbojas uz sabiedrību, ir medijs," secina Sārts.

"draugiem.lv" ir viens no sociālajiem tīkliem, kam jāsaskaras ar centieniem tajā iepludināt melīgu informāciju. Piemēram, neilgi pēc notikušās traģēdijas Zolitūdē sociālajos tīklos izplatījās baumas par to, ka bojāgājušo skaits, tostarp bērnu, ir krietni liekāks. Taču to gan varas iestādes, gan žurnālisti cenšoties noklusēt.

"Mēs uzskatījām, ka šī informācija ir jādzēš, jo tā ir klaji maldinoša un nepatiesa. Tiklīdz mēs šo informāciju sākām dzēst no portāla, tā šie sazvērestību teoriju piekritēji saņēma apstiprinājumu, "mums bija taisnība. Redziet, viņi dzēš! Mums bija taisnība!"," atceras "draugiem.lv" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņš uzskata, ka tas "bija pierādījums tam, cik tas patiesībā ir sarežģīti un kā tas var vērsties pret šo labo nodomu palīdzēt citiem".

Svarīgi ir pašam sociālo tīklu lietotājam pievērst uzmanību tam, ko un kur viņš lasa. Lai cik ļoti gribētos noticēt kādai melīgai sensācijai, tomēr paraudzīties, kas to ir uzrakstījis. Tāpat izvērtēt to, vai rakstītājam var uzticēties.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti